Otrdiena, 28.maijs

redeem Vilhelms, Vilis

arrow_right_alt Latvijā

Varētu nepietikt ES naudas Rīgas apvedceļa pārbūvei un Dienvidu tilta turpinājumam

© Dmitrijs Suļžics /MN

Piedāvājums atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves un Dienvidu tilta turpinājuma finansēšanas no Eiropas fondu līdzekļiem, ir tikai daļa no sekām, ko rada laikus nepiegādātie vilcieni un citas ķibeles, iepriekšējā fondu periodā, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Aizvadītajā periodā satiksmes nozarē, nepagūstot līdz galam īstenot vairākus projektus, tostarp par vilcienu piegādi, uz jauno plānošanas periodu pārceltas saistības par 260 miljoniem eiro, līdz ar to par attiecīgu apjomu jāsamazina citi plāni, ko bija iecerēts paveikt ar Eiropas fondu finansējumu satiksmes nozarē.

Taču problēmas nav tikai satiksmes nozarē. Tikai puse no tā, kam vajadzēja būt izdarītam uz šo brīdi - tik skarbi šobrīd var teikt par to, kas izdarīts, lai Latvijas ekonomikā varētu ieplūst Eiropas fondu nauda jaunajam periodam, kas ir no 2021. līdz 27. gadam. Ja progresa nebūs, Latvija no iedalītā var pazaudēt pat vairākus simtus miljonus eiro.

“Ja mēs turpināsim zināmā mērā čunčināt tā kā tagad, tad mums pastāv diezgan augsti riski [zaudēt naudu]… mēs mēģinājām projicēt - tie ir 100, 200 miljoni jau esošajā programmēšanas periodā, tāpēc mums ir būtiski jāmaina pieeja jau šobrīd. (..) Eiropas komisija seko līdzi, vai mēs sekojam tam grafikam, ko mēs esam apņēmušies un, ja mēs nesekojam tam grafikam, tad notiek pārbaude - vai mēs būsim spējīgi esošajā periodā šādus līdzekļus apgūt. Un, ja ir šaubas par to, tad tos līdzekļus var pārdalīt citām Eiropas Savienības vajadzībām un, ticiet man, tādu ir ļoti, ļoti daudz,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Lai uzņēmēji, dažādas programmas, ieceres un būves rastu atbalsta finansējumu no Eiropas fondiem, ministrijām jāveic priekšdarbi - tai skaitā, rakstot noteikumus jau konkrētākai naudas sadalei. Iepriekš bija plānots, ka līdz gadu mijai būs uzrakstīti noteikumi, pēc kuriem sadalīt 2,8 miljardus eiro, tomēr skaidrība ir tikai par 1,31 miljardu.

“Esmu aicinājis visas ministrijas pieteikt jaunos projektus, pārskatīt esošos projektus un iesniegt to līdz 2. februārim. To, es redzu, ka dara arī pašvaldības, arī politiskās partijas sniedz savus priekšlikumus, un tātad no 2. līdz 9. februārim mēs Finanšu ministrijā izvērtēsim, un tad līdz 12. mēs plānojam fondu grupas sēdi, kurā tad mēs liksim priekšā priekšlikumu jaunām fondu pārdalēm,” saka Ašeradens.

Finanšu ministrijas apkopotie dati uz janvāra vidu rāda, ka vissliktāk ar darbiem līdz šim gājis Satiksmes ministrijai. Tās fondu aploksne gan ir arī visbiezākā. Līdz gada beigām satiksmes nozarē jābūt apstiprinātiem nosacījumiem par aptuveni miljarda eiro sadalīšanu, turklāt lielākajai daļai bija jābūt paveiktam jau tagad. Tā vietā lēmumi pieņemti vien par pārdesmit miljoniem (21,2 miljoni). Satiksmes ministrijā atzīst, ka iepriekš te valdījis pārāk liels optimisms, kas procesus ietekmē aizvien.

“Tagad tā kā domino efekts - tie projekti viens pēc otra tiek kavēti, un līdz ar to uz kopējā fona, jā, ministrijai ir vislielākie kavējumi, to nevar noliegt, bet jāatzīmē, ka arī vislielākās saistības - skatoties tajā pašā grafikā, jūs redzat, ka nevienai citai ministrijai tik daudz, tik lielas aploksnes nebija, tā ambīcija nebija tik liela un līdz ar to, diemžēl arī kavējumi,” saka satiksmes ministra Kaspara Briškena padomnieks Jānis Meirāns (“Progresīvie”).

Iepriekšējo gadu neveiksmes gan ar vilcienu piegādi, gan dzelzceļa un to peronu pārbūvi nozīmē, ka šos darbus, apmēram 260 miljonu apmērā, finansēs no jaunā perioda naudas. Savukārt tas nozīmē, ka nāksies atteikties no citiem iepriekš plānotiem izdevumiem.

“Tā Satiksmes ministrijas vai transporta aploksne - viņa ir ierobežota, jo skaidrs, ka tik, cik viņa ir - 260 miljoni eiro ir nopietna daļa no tā, nu tad viens projekts pilnīgi noteikti, par kuru jādiskutē, kur varbūt jāmeklē cits finansējums, ir Dienvidu tilta ceturtā kārta. Un jautājums ir par Rīgas apvedceļu, tas būtu jāfinansē droši vien savādāk, jo no Kohēzijas nevar nofinansēt,” saka Meirāns.

Rīgas apvedceļam ar iezīmēto naudu būtu pieticis labi ja trešdaļai, tādēļ būvniecībai meklēs citus resursus, piemēram, publisko un privāto partnerību, kas gan prasītu vairāk laika.

Satiksmes ministrijas plāniem iebilst Rīgas pašvaldība. Tā šonedēļ pieņēma jauno budžetu, kurā Dienvidu tilta 4. kārtai atvēlēti 44 miljoni eiro. Taču, ja tiem pretī nav iepriekš plānoto 74 miljonu no fondu naudas, pilsēta pati tiltu pabeigt nevarēs. Tā arī nesākšot būvēt uz savu galvu, nezinot, vai galu galā pretī būs fondu finansējums. Iecerētā 4. kārta paredzēja savienot Bauskas un Jelgavas šosejas Rīgas teritorijā, un

par būvdarbiem jau notiek iepirkums. Objekta kopējās izmaksas lēstas ap 110 miljoniem.

“Pagaidām oficiālajos dokumentos, kas ir darbības programmas, šī summa ir iezīmēta Dienvidu tiltam. Pagaidām ir ministra izteikta vēlme pārdalīt, bet nu politiskā diskusijā es tomēr centīšos pārliecināt savus JV kolēģus valdībā, gan arī “Progresīvo” kolēģus, ka tomēr mums nevajadzētu šādu soli spert, un tāpēc arī šis projekts ir iezīmēts mūsu budžetā. Un skaidrs, ka ja šīs naudas nebūs, nu es īsti neredzu, ka mēs varēsim šo projektu īstenot,” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV).

Ar darbiem nevedas arī Izglītības un zinātnes ministrijai, kura paredzētajā laikā nav sagatavojusi noteikumus par 160 miljonu eiro tālāku sadalīšanu. Tempa kāpināšanai par labu nenāk tas, ka pēdējā gada laikā ministriju pametuši daudz speciālistu. No savām programmām izglītības ministrija neplāno atteikties, un arī neuztraucas, ka kaut ko varētu nepaspēt izdarīt. “Mums ir divi piedāvājumi attiecībā uz administratīvā sloga mazināšanu, arī, lai netiek mainīti noteikumi spēles laikā arī no Finanšu ministrijas puses. Mēs redzam arī, kā iekšēji ātrāk finansējums nonāk pie cilvēkiem, kad mēs izsludinām fondus, mums ir tur vairāki priekšlikumi, pie kā mēs šobrīd strādājam,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Viņa norāda, ka ministrijā strādājošie “cilvēki ļoti fokusēti strādā uz fondiem, un nav pamata domāt, ka mēs kaut ko nevarēsim izdarīt.”

Vienīgā, kas izdarījusi pat vairāk nekā plānots, lai fondu nauda varētu ienākt ekonomikā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Man gribētos teikt, ka mums ir ļoti laba ierēdniecība šajā jomā. Un tas parāda to, cik svarīgi, lai ierēdniecība būtu kvalitatīva, zinoša, uz mērķi orientēta,” saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Taču, uz aizvien vēlāku brīdi nobīdoties lieliem ieguldījumiem, problēmas solās būt praktiskajā izpildes pusē, piemēram, ar būvniecības nozares spēju tikt galā. To apliecina arī tādi bēdīgi piemēri kā kavēšanās un citas problēmas ar Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa vai Iekšlietu ministrijas Katastrofu centru būvēm. Ko iesākt ar būvniecības nozari - arī par to spriests pēdējā fondu komitejas sēdē. “Ar to būvniecības jaudu, kas mums ir šobrīd un to, kādā tā stāvoklī ir pēc karteļa likumdošanas, ar to mēs tālu netiksim,” saka Ašeradens.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau nolicis tikšanos ar būvniekiem un viņu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. “Mums ir jārunā arī ar būvniekiem un būvniecības nevalstisko sektoru. Mēs esam saorganizējuši tikšanos, lai varētu saprast un kopīgi padomāt, kā mēs varam parisināt šo nebūt ne vienkāršo situāciju, kuru jūs jau esiet iezīmējuši - kas tad ir, viņaprāt, tās vajadzīgās darbības no valsts puses, lai kaut kādā veidā palīdzētu no šiem riskiem izvairīties. Bet arī mēs no savas puses, katrā ziņā, no valdības arī nāksim ar savu redzējumu, kas mums būtu jādara, varbūt kaut kur jāatvieglo kādu jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Varbūt jāstiprina jau kāds no esošajiem un tai skaitā arī valsts pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem,” saka Valainis.

Jau iepriekšējais fondu periods, kas noslēdzās gadumijā, parādīja, ka, atliekot pārāk daudz uz pēdējo brīdi, naudu var nākties tērēt lielā steigā, kurā savukārt zaudē kvalitāte, un pat investīciju jēga. Piemēram, daļu fondu līdzekļu novirzīja apkures rēķinu segšanai.

No Eiropas Savienības iedalītajiem 4,4 miljardiem eiro līdz gada sākumam Latvijā praktiski bija uzsākti vien 13 projekti par kopējo summu 284 miljoni. Un sākta vēl 51 projekta atlase ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljoni eiro.