Par līderiem EP vēlēšanās ZZS virza trīs priekšsēdētājus

© Ģirts Ozoliņš / F64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegusi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu sarakstu, kurā pirmās trīs vietas atvēlētas Harijam Rokpelnim, Jānim Dinevičam un Andrim Bērziņam.

Rokpelnis ir ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Dinevičs ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas valdes priekšsēdētājs un Bērziņš ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, ZZS valdes apstiprinātajā sarakstā ir 18 kandidāti no apvienību veidojošajām partijām - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, kā arī sadarbības partnera, partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR).

EP vēlēšanās no ZZS saraksta startē arī GKR valdes locekle Diāna Novicka, Latvijas Universitātes asociētā profesore politikas zinātnē Inese Āboliņa, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, ZZS valdes loceklis Krists Bergans-Berģis un labklājības ministrs Uldis Augulis.

Tāpat no ZZS uz EP kandidē Saeimas deputāte Līga Kļaviņa, juridisko zinātņu doktors, bijušais vēstnieks Mārtiņš Perts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, zemkopības ministrs Armands Krauze, uzņēmēja Anna Poindere, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš, LZS Jauniešu nodaļas vadītājs Renārs Šķesters-Kambals, sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Brazovska, "Rail Baltic" centrālās stacijas projektu vadītāja Anita Rūdule-Jansone un LZS ģenerālsekretārs Artūrs Graudiņš.

ZZS programma EP vēlēšanām akcentē nepieciešamību nodrošināt katra Latvijas iedzīvotāja interešu pārstāvniecību Eiropā. Kā būtisks jautājums tiek izvirzīta drošība un stabilitāte Eiropas Savienībā, ko pieprasa esošā ģeopolitiskā situācija. Ne mazāk svarīga ir lauksaimnieku interešu pārstāvniecība Eiropā, ilgtspējīga attīstība, mazinot klimata pārmaiņu sekas, sociālā taisnīguma un cilvēktiesību aizstāvība, inovācijas un izglītība, informēja partiju apvienībā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais