Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā

Lauksaimnieki protestēs, jo valsts vadība viņus nedzird

© Kaspars Krafts / F64

Lauksaimnieku protestu mērķis ir likt Ministru prezidentei Evikai SIliņai (JV) un Eiropas Komisijai sadzirdēt lauksaimniekus, piektdien, tiekoties ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), sacīja graudkopības kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kuriem lauksaimnieki cer pirmdien, 5.janvārī, pievērst uzmanību. Tostarp lauksaimnieki vērsa uzmanību, ka protests notiek, lai kopā ar lauksaimniekiem citās Eiropas valstīs vērstu uzmanību, cik ļoti Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskais plāns apgrūtina saimniekošanu.

Atsevišķos jautājumos Zemkopības ministrijā (ZM) un lauksaimnieki bija vienisprātis, tostarp par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saglabāšanu augļiem un dārzeņiem. Krauze atgādināja, ka viņa ieskatā samazinātais PVN jāpiemēro visai pārtikai un arī ēdināšanai.

Tāpat Krauze apliecināja, ka arī prasītie līdzekļi apdrošināšanas polišu daļējai segšanai šogad ir lielāki. "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gan uzsvēra, ka lauksaimniekiem tā ir būtiska atbalsta programma, tāpēc ZM būtu jānodrošina, ka līdzekļu plūsma programmā nemainās gadu no gada.

Tāpat ZM apliecināja, ka jau ilgstoši strādā pie prasības par ilggadējo zālāju saglabāšanas atvieglošanas, lai Latvijas zemnieki kādā brīdī nesaskartos ar Lietuvas kaimiņu problēmu, kad nākas zaudēt aramzemi un palielināt zālāju īpatsvaru.

Abu pušu starpā ilgstošas diskusijas raisīja jautājums par birokrātijas mazināšanu, kur cita starpā lauksaimnieki pauda sašutumu par Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmu. Krauze apliecināja, ka sistēma lauksaimniekiem nebūs jāizmanto līdz tā nebūs pilnībā gatava, bet lauksaimnieki norādīja, ka nozarē ir kopumā piecas dažādas sistēmas un pauda neizpratni par līdzekļu izlietojumu visu sistēmu izveidē un uzturēšanā.

Līdz ar birokrātijas jautājumu, lauksaimnieki un ministrija nenonāca pie vienošanās arī par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu. Lauksaimnieku ieskatā, VAS "Latvijas dzelzceļš" būtu jāpārtrauc sniegt pārvadāšanas pakalpojumus agresorvalstīm.

Krauze gan uzsvēra, ka, pirms tāda lēmuma pieņemšanas, ir jāizvērtē arī ekonomiskie faktori un tas, kā šāds lēmums ietekmēs nozarē strādājošos. Viņš norādīja, ka, ieviešot ierobežojumus, Latvijas ekonomika nedrīkst ciest vairāk nekā agresorvalsts ekonomika.

Lauksaimnieku ieskatā graudu pārvadāšana caur Latviju ne tikai ietekmē graudu cenu, bet arī aizņem ostu un transporta resursus, kas Latviešu zemniekiem būtu nepieciešami savas preces eksportam.

Sanāksmes noslēgumā lauksaimnieki arī informēja, ka patreizējā situācija valstī nedod skaidrību par to, kur virzās Latvijas lauksaimniecība, kādi ir tās mērķi un loma Latvijas tautsaimniecībā. Lai gan protestā ir definētas piecas prasības, katrā lauksaimniecības nozarē ir problēmas, kuras jau ilgstoši netiek risinātas.

Jau ziņots, ka lauksaimnieku protesti pirmdien, 5.februārī, notiks 16 pilsētās - Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.