Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Latvijā

Skaudrā realitāte: trešdaļa iedzīvotāju nemeklētu risinājumu, ja vēža ārstēšana prasītu daudz naudas

Ilustratīvs attēls © Kaspars Krafts/F64

Gadījumā, ja onkoloģiskas slimības ārstēšana prasītu lielas izmaksas vismaz 20 000 eiro apmērā, teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju nemēģinātu rast līdzekļus ārstēšanai, "dzīvojot tālāk tik, cik atlicis". Tas noskaidrojies apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu centra SKDS šī gada janvārī veiktajā aptaujā.

"Neapsvērtu neko" - aptaujāto vidū šis ir bijis vispopulārākais atbilžu variants, domājot par to, kāds būtu pirmais naudas līdzekļu ieguves veids situācijā, ja onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanu nekompensētu valsts un nepieciešamās izmaksas sasniegtu 20 000 eiro vai vairāk.

Pārējie respondenti meklētu dažādus risinājumus atbilstoši savai finanšu rocībai: 24% izmantotu personīgos vai ģimenes uzkrājumus, 14% vāktu ziedojumus, 10% ņemtu kredītu, 9% ārstēšanās izdevumus primāri segtu no saviem regulārajiem ienākumiem, maksimāli samazinot ikdienas tēriņus, 8% aizņemtos no ģimenes vai draugiem, bet 5% apsvērtu citu finanšu avotu izmantošanu.

Trīs atšķirīgas sabiedrības

"Kopumā šie rezultāti liecina, ka viena trešā daļa sabiedrības spētu parūpēties par vēža ārstēšanas izdevumiem paši no saviem līdzekļiem, otrai trešdaļai tie būtu jālūdz vai jāaizņemas no citiem, bet atlikusī trešdaļa sniegusi vispesimistiskāko atbildi, atzīstot, ka pat nemēģinātu rast finansiālu risinājumu, lai izārstētos. Visticamāk, tādēļ, ka konkrētā summa šķiet pārāk liela, bet izārstēšanās iespējas - pārāk mazas. Taču pozitīvs signāls pētījuma rezultātos ir tas, ka salīdzinājumā ar tādu pašu aptauju, ko veicām pirms diviem gadiem, ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri šo dzīves situāciju risinātu ar savu uzkrājumu palīdzību, nevis būtu spiesti vākt ziedojumus. Tas liecina par zināmu finanšu stabilitātes pieaugumu," rezumē ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas un produktu attīstības nodaļas Baltijā projektu vadītājs Kaspars Zvirgzdiņš.

Viņš norāda, ka ar kādu no vēža veidiem Latvijā ik gadu pirmreizēji saslimst aptuveni 11 000 cilvēku. "Kaut arī lielā sabiedrības daļā joprojām valda uzskats, ka onkoloģiska saslimšana ir gluži kā letāls spriedums, medicīna arvien attīstās un, jo laicīgāk vēzis diagnosticēts, jo veiksmīgāk ārstējams. Vienlaikus attīstās arī apdrošināšanas joma, piedāvājot jaunus apdrošināšanas veidus, kas pielāgoti sabiedrības vajadzībām, tostarp vēža apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka apdrošinātajai personai ļaundabīgas onkoloģiskas saslimšanas gadījumā tiek izmaksāta atlīdzība, kuru cilvēks var izmantot pēc saviem ieskatiem - apmaksāt ārstēšanos vai sadzīves tēriņus, kas ir īpaši aktuāli periodā, kad slimības dēļ ir samazinātas darba spējas. Svarīgi piebilst, ka šis apdrošināšanas veids ir pieejams iedzīvotājiem, kuriem līguma slēgšanas brīdī nav konstatētas onkoloģiskas saslimšanas," skaidro K. Zvirgzdiņš.

Kāpēc 31% necīnītos?

"Uzzinot par šo diagnozi, cilvēki sastopas ar emocionālu krīzi, kas prasa papildu spēku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ viņi bieži izvēlas necīnīties," aptaujas rezultātus komentē psihoterapeite, Dr. Maija Kārkliņa. "Šāda samiernieciskuma pamatā ir stigma, pieņēmums, ka onkoloģiskās slimības nav ārstējamas, piedāvātā ārstēšana varētu būt mazefektīva, turklāt tai ir fiziski nepatīkamas blaknes. Iespējams, šis uzskats saistās ar pieredzi, kas jau piedzīvota, saskaroties ar kāda tuvinieka saslimšanu," viņa norāda.

Līdzīgās domās par vispesimistiskāk noskaņotajiem respondentiem ir sociologs un pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, uzsverot finansiālo aspektu: "Visticamāk, šāda atbilde no tik liela respondentu skaita liecina, ka šī daļa diezgan skaidri saprot - iegūt konkrētos naudas līdzekļus viņiem būtu pilnīgi neiespējami un nav pat jēgas censties to darīt. Taču sabiedrības uzmundrinājumam noteikti noder izglītošana - gan par savlaicīgas diagnostikas nozīmi un ārstēšanās iespējām, gan par veidiem, kā rast finansiālu atbalstu."