Aptaujā noskaidrots, ko sabiedrība domā par atjaunojamiem resursiem

Lielākā sabiedrības daļa (78%) joprojām atbalsta pāreju uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā, un elektroenerģijas ražošanā arvien biežāk kā nozīmīgu faktoru vērtē elektroenerģijas piegādes drošību un stabilitāti, liecina Latvijas Vēja enerģijas asociācijas un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja*. Stabili nemainīgs ir jauniešu atbalsts atjaunojamo resursu un vēja enerģijas attīstīšanai – vecumgrupā līdz 24 gadiem atbalsts pārsniedz pat 90%.

Spēcīgāks atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanā novērojams gados jaunāku cilvēku un respondentu ar augstāku izglītības līmeni atbildēs. Pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā atbalsta pat 91% respondentu vecumā līdz 24 gadiem un 86% respondentu vecumā līdz 34 gadiem. Šai sabiedrības daļai elektroenerģijas ieguves avotu izvēlē biežāk svarīgi nekā citām vecumgrupām ir tādi faktori kā ražošanas efektivitāte un ietekme uz apkārtējo vidi, dabu.

“Sabiedrības atbalsts atjaunojamās enerģijas izmantošanai kopumā pēdējos gados ir nemainīgi augsts, taču katru gadu novērojam, kā dažādas izvēles ietekmē ārējie faktori. Ja pērn strauji paaugstinājās enerģētiskās neatkarības faktors, tad šogad tas ieņem tikai piekto svarīgāko pozīciju elektroenerģijas ražošanas portfeļa izvēlē. Gados jaunākiem respondentiem ar augstāku izglītības līmeni biežāk svarīga ir ietekme uz vidi un dabu, un šie cilvēki izrāda lielāku atbalstu gan atjaunojamo resursu izmantošanai kopumā, gan vēja parku izbūvei pašu mājvietu tuvumā. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, cilvēki vairāk izceļ praktiskumu pār abstraktiem, tiem grūtāk aptveramiem ieguvumiem, ” norāda pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pusei Latvijas iedzīvotāju ir ļoti svarīgi, lai maksimāli daudz elektroenerģijas tiktu saražota Latvijā, no vietējiem resursiem. 73% iedzīvotāju piekrīt, ka būtiska ir elektroenerģijas ražošanas decentralizācija, lai mazinātu pilnīga atslēguma riskus kritisku situāciju gadījumā. Ražošanas decentralizāciju vairāk atbalsta gados jaunāki respondenti, respondenti ar vidējiem līdz augstiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu.