Turpinās iztiesāt LU lektora Muižnieka krimināllietu

© Oksana Džadana / F64

Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka krimināllietu par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 30.aprīlī plkst.14, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Pret Muižnieku sāktās lietas pamatā ir ar vairākiem darbiniekiem panāktā vienošanās par viņu profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas ar LU. Prokuratūra uzskata, ka rektors pārkāpis likumu, slēdzot šādu vienošanos, bet Muižnieks ir pārliecināts, ka darbojies likumīgi un augstskolas interesēs.

Saskaņā ar apsūdzību LU rektors 2019.gadā ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, atlaišanas pabalstu var izmaksāt 70% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša vidējās izpeļņas, taču LU rektors katram no šiem darbiniekiem apņēmās izmaksāt atlaišanas kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Tādējādi LU rektors, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ar ko viņam piešķirtas ekskluzīvas tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par līgumu un vienošanās slēgšanu, tīši izšķērdēja LU finanšu līdzekļus, nodarot tai materiālos zaudējumus 63 379 eiro, uzskata prokuratūra.

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Muižnieks iepriekš aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka ir darbojies likumīgi un LU interesēs. Par to, kā apgalvo Muižnieks, liecina 2020.gada janvāra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums atzīt bijušajiem LU darbiniekiem izmaksāto naudu par likumīgu, kā arī Valsts kontroles padomes 2021.gada aprīļa un 2022.gada maija lēmumi. Muižnieks uzsvēra, ka ir ieinteresēts, lai šī lieta tiktu pabeigta iespējami ātri tiesiskā, likumā noteiktā kārtībā.

Prokuratūra apliecinājusi, ka lieta sākta tieši pēc Valsts kontroles iesnieguma, jo konstatēta nelikumīga pabalstu izmaksa LU.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais