Latvijas eiroparlamentārieši nosūtījuši vēstuli Metsolai par Ždanoku; kas tajā rakstīts?

Atsevišķi Latvijas eiroparlamentārieši vēstulē aicina Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu uz stingru un ātru reakciju saistībā ar iespējamo EP deputātes Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB), aģentūru LETA deputātu birojā.

Vēstulē, kuru parakstījusi EP deputāte Sandra Kalniete (JV), kura pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu, Roberts Zīle (NA), kurš pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, Ivars Ijabs (LA), kurš pārstāv "Renew Europe", norādīts uz starptautiskas pētnieciskās žurnālistikas komandas atklājumu, ka ilggadējā Latvijas EP deputāte Ždanoka vairāk nekā desmit gadus ir bijusi Krievijas izlūkdienestu aģente.

Deputāti atzīmē, ka tas neesot pārsteigums un viņi paši nekad neesot šaubījušies par Ždanokas "patieso lojalitāti". Tāpat eiroparlmanetārieši norāda, ka daudzu gadu garumā ir centušies novērst deputātes dažādas ārvalstu iejaukšanās darbības, izmantojot pieejamos EP instrumentus.

Vēstulē arī pieminēts, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Ždanoka kļuva par vienu no "Interfrontes" vadītājām. Tā bija Maskavas veidota organizācija, lai pretotos Latvijas neatkarības kustībai, skaidro deputāti un akcentē, ka kopš tā laika visas Ždanokas darbības ir "apzināti un sistēmiski vērstas pret Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un integritāti".

Deputāti pauž pārliecību, ka Ždanoka nav atsevišķs gadījums. EP deputātu ieskatā līdzās viņai ir arī citi deputāti, kas apzināti "kalpo Krievijas interesēm", par ko liecina viņu publiskās uzstāšanās, balsojumu rezultāti, organizētie pasākumi, kā arī slēptās aktivitātes arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Deputāti uzsver, ka šādu deputātu darbības grauj Eiropas Savienības drošību, uzticamību un vājina demokrātisko noturību.

Latviju pārstāvošie trīs deputāti norāda, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir jāuzņemas zināma atbildība par ilgtermiņa sadarbību, finansiālo atbalstu un informācijas apmaiņu ar Ždanoku no 2004.gada jūlija līdz 2022.gada martam. Deputāti atzīmē, ka Ždanoka tika izslēgta no grupas neilgi pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai.

Deputāti vēstulē aicina EP ne tikai uz stingru un ātri reakciju, bet arī stingrāk kontrolēt pasākumu organizēšanas, pieaicināto runātāju un viesu, EP komunikācijas platformu pieejamības, iesaistītā personāla un akreditēto palīgu politisko atbilstību EP nostājai. Tāpat deputāti sagaida praktiskas izmaiņas EP deputātu Rīcības kodeksā, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākamajos EP sasaukumos.

Kā ziņots, krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, liecina, ka Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.

Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola "ļoti nopietni" uztver apsūdzības pret Ždanoku.

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka "Re:Baltica" neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja "novērotājus" no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā".

Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".

"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums," teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka "es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".

VDD ir paziņojis, ka izvērtēs informāciju par EP deputātes iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, vienlaikus norādot, ka par to informācija esot bijusi jau iepriekš, bet sarakstē ietvertajā laika posmā šī rīcība neesot bijusi klasificējama kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama.

VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai". VDD vērtējumā, Ždanokas EP deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.