Valsts drošības dienests izmeklē partijas "Latvijas Krievu savienība" aktivitātes

Valsts drošības dienests (VDD) turpina iegūt informāciju par partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) aktivitātēm un vērtēt to atbilstoši savai kompetencei, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Konstatējot pārkāpumus partijas darbībā, VDD likumā noteiktajā kārtībā vērsīsies prokuratūrā.

VDD arī atgādināja, ka 2022.gada martā, konstatējot LKS un tās pārstāvju aktivitāšu neatbilstību demokrātiskajām vērtībām un Latvijas nacionālās drošības interesēm, VDD izteica brīdinājumu minētajai partijai.

Tāpat 2022.gada 5.decembrī atbilstoši Politisko partiju likumā noteiktajai kārtībai VDD nosūtīja ģenerālprokuroram apkopoto informāciju un savu vērtējumu par LKS aktivitātēm un to neatbilstību Latvijas nacionālajai drošībai.

Pamatojoties uz VDD sniegto informāciju, partijai 2023.gada 24.februārī tika nosūtīts prokurora brīdinājums.

Kā ziņots, krievu neatkarīgās pētnieciskās žurnālistu organizācijas "The Insider" izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem, liecina, ka Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki. Cita starpā viņa tiem sūtījusi atskaites par savu darbību. Izmeklēšana balstās uz Ždanokas uzlauzta e-pasta saraksti.

Eiropas Parlaments (EP) ir sācis izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām par Ždanokas sakariem ar Krievijas izlūkdienestiem. EP priekšsēdētāja Roberta Metsola "ļoti nopietni" uztver apsūdzības pret Ždanoku.

Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Ždanoka "Re:Baltica" neesot atbildējusi, vai zināja, ka Gladejs bija no FSB. Viņa "redzamais" uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja "novērotājus" no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā "efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā".

Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".

"Gribu pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka personīgā elektroniskā pasta uzlaušana bez tiesībsargājošo iestāžu sankcijas ir nepieļaujama. Šīs darbības kvalificējamas kā personas datu zādzība, kas pati par sevi ir kriminālnoziegums," teikts Ždanokas paziņojumā, kurā viņa apgalvo, ka "es nebiju sadarbojusies un nesadarbojos ne ar kādiem citiem specdienestiem".

VDD ir paziņojis, ka izvērtēs informāciju par Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem, vienlaikus norādot, ka par to informācija esot bijusi jau iepriekš, bet sarakstē ietvertajā laika posmā šī rīcība neesot bijusi klasificējama kā noziegums.

Lai arī VDD vērtējumā šāda veida darbības radīja draudus Latvijas valstij, par ko dienests vēsturiski esot informējis gan tā laika valsts amatpersonas un lēmuma pieņēmējus, gan sabiedrību, tomēr personas saukšana pie kriminālatbildības par šāda veida darbībām neesot bijusi iespējama. VDD paša vērtējumā, tas šajā laikā esot "mērķtiecīgi īstenojis pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus konstatēto apdraudējumu valsts drošībai novēršanai". VDD vērtējumā, Ždanokas Eiropas Parlamenta deputātes statuss un šā statusa nodrošinātā tiesiskā imunitāte bijusi nozīmīgs apstāklis, kas sekmēja viņas aktivitātes Krievijas ģeopolitisko interešu atbalstam.