Latvijas vēstnieks Ukrainā prognozē kara gaitu: Iespējami arī negatīvi scenāriji

© f64.lv, Kaspars Krafts

2024. gada beigas ir ātrākais laiks, kad varam domāt un cerēt par izmaiņām kara gaitā, kas pietuvinātu tā baigām, un tas arī tikai pie ļoti pozitīviem notikumu rezultātiem Ukrainas labā, savās prognozēs par Ukrainas-Krievijas kara gaitu TV24 raidījumā “Globuss” dalās Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.

“Būs pavasara un vasaras aktivizācijas frontes līnijā. Krievi, protams, sola savu masīvu pretuzbrukumu, kam es neticu, jo tik daudz spēka viņiem nav. Viņi, protams, var ieņemt vēl pāris mazpilsētas un kaut kādus ceļu krustojumus, bet es neticu, ka viņiem izdosies izsisties cauri ukraiņu frontes līnijai vai arī, ka viņiem izdotos vēl viens sauszemes karagājiens uz Kijivu. Es tam absolūti neticu, ka tas varētu būt reālistiski,” pauž vēstnieks.

I. Kļava pārliecināts, ka krieviem nav tādu resursu, lai spētu vēlreiz mērot 500 kilometru gājienu uz Ukrainas galvaspilsētu, lai to okupētu. Vēstnieks pārliecināts, ka, jo dziļāk okupantu karaspēks dotos iekšā Ukrainā, jo lielāku pretestību saņemtu.

Diplomāts min arī iespējamus negatīvos scenārijus Ukrainas kara gaitā. “Pats negatīvākais scenārijs, kuru pašreiz es redzu šogad, ir, ka pienāk decembris vai 2025. gada janvāris un mēs sēžam šeit studijā, un ieskatāmies Ukrainas kartē, un sev par pārsteigumu ieraugām, ka frontes līnija Ukrainā atrodas apmēram turpat, kur viņa ir šobrīd. Ukrainas pusei nav izdevies atbrīvot, ko viņi grib un cer atbrīvot pēc iespējas ātrāk un gada laikā ir kritis vēl ievērojams skaits ukraiņu karavīru, bet tas nav izmainījis situāciju frontē. Tad tas radītu ļoti daudz jautājumu,” saka Latvijas vēstnieks Ukrainā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.