Valsts kontrolieris: Rēzeknes pašvaldībā redzējām pilnīgi nesakārtotu iekšējās kontroles vidi

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Rēzeknes pašvaldības revīzijā Valsts kontrole (VK) konstatēja lielas neatbilstības, pilnīgi nesakārtotu iekšējās kontroles vidi, tostarp nav skaidras atbildības, nav caurskatāmi procesi, nav iespējams iegūt visu darbam nepieciešamo informāciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Tāpat nav skaidrs, kā Rēzeknē tiek apstiprināts finansējums, kā tas tiek plānots un kā tiek sekots līdzi izpildei.

"Emocionālais aspekts ir liela vilšanās sajūta, jo ar pašvaldībām mēs tiešām labi un ilgstoši sadarbojamies, ne tikai revidējot, bet arī sniedzot atbalstu, gatavojot metodisko atbalstu," sacīja Korčagins, komentējot Rēzeknes pašvaldības revīzijas rezultātus.

Revīzijas sākumā fokusā bija divi galvenie jautājumi, uz kuriem VK arī sniedza atbildes. Pirmais, kāds ir patiesais pašvaldības finanšu saistību apmērs. VK konstatēja, ka gada pārskatā nav uzrādītas saistības vairāk nekā 13,7 miljonu eiro apmērā.

Otrais jautājums bija budžeta veidošanas procesa novērtējums. Tur VK konstatēja vairākus likumpārkāpumus.

Korčagins intervijā norādīja, ka jau revīzijas laikā paralēli savas pārbaudes veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts policija. Tā ka pārbaudes par Rēzeknes pašvaldības darbu notiek arī tiesībsargājošās institūcijās.

Vienlaikus Korčagins atzina, ka situācijas, kad par revīzijās atklāto ir jāziņo tiesībsargājošām institūcijām, nav izņēmums. Ja ir kādas aizdomas par interešu konfliktu, piemēram, iepirkumu jomā, tad VK ziņo vai nu KNAB, vai Iepirkumu uzraudzības birojam.

Savukārt gadījumos, kad ir aizdomas par Krimināllikuma pārkāpumu, VK ziņo tiesībsargājošām institūcijām. Pagājušajā gadā pēc VK revīzijām ir ierosināti pieci kriminālprocesi, un kopumā VK seko līdzi ierosinātiem 44 kriminālprocesiem. Savukārt 14 no tiem ir jau iztiesāšanas stadijā.

Galvenie revīzijās atklātie pārkāpumi, par kuriem tiek ierosināti kriminālprocesi ir būtisku zaudējumu nodarīšana valstij. Kā piemēru Korčagins intervijā minēja Rīgas Brīvostas amatpersonu atbildību saistībā ar projektu Krievu salā, kur VK konstatēja valstij nodarītos zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Runājot par to, vai ierosinātie kriminālprocesi kaut ko liecina par visu valsts pārvaldi kopumā, Korčagins sacīja, ka to negribot apgalvot. Tomēr ja ir notiesājošs spriedums, skaidrs, ka ir izdarīts likuma pārkāpums.

Latvijā

 Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Svarīgākais