Lai saglabātu visas šobrīd esošās pasta nodaļas, no valsts maka būs nepieciešami vairāk nekā divi miljoni eiro. Tā, komentējot satiksmes ministrijas rīkojumu – pārskatīt pasta nodaļu slēgšanu, apgalvo “Latvijas pasta” vadība. Uzņēmuma plāns pasta nodaļas aizstāt ar pastniekiem pēc izsaukuma, daudzos izsaucis neapmierinātību, vēsta "TV3 ziņas".
Pasta nodaļu likvidācija neattieksies tikai uz tālākiem reģioniem kur ierasts dzirdēt par iedzīvotāju skaita sarukumu. Šoreiz zem asmens pakļuvusi arī Rīga un Pierīga, kur iedzīvotāju skaits tikai pieaug. Tā piemēram Carnikavas pasta nodaļu iecerēts slēgt jau februāra vidu.
“Nu, slikti. Man jau patīk, ka pasta nodaļa ir vietā, kur dzīvoju. Tuvākā ir Ādažos, bet tas nebūtu ērti, tagad es varu ar kājām atnākt, riteni atbraukt, tad būtu ar mašīnu tikai,” saka vietējais iedzīvotājs Gatis.
“Šeit ir tik apdzīvota vieta nu vai tad tiešām vajag likvidēt. (TV3: Pēc kā parasti nākat uz pastu?) Rēķinus maksāt, pensiju saņemt, aizsūtīt šo to. (TV3: Bieži sanāk apmeklēt?) Trīs reizes mēnesī,” par saviem pasta apmeklēšanas paradumiem saka iedzīvotāja Skaidrīte.
Saglabāt nodaļu mudina arī Ādažu dome, kurā uzskata, ka sākotnēji jāmēģina citi varianti, piemēram, mainīt darba laiku vai darba dienu skaitu.
“Ja vienīgais, kas šobrīd tiek piedāvāts ir šī ļoti radikālā izmaiņa slēgt nodaļu un nodrošināt mobili izsaukumus, tad sākotnēji mēs piedāvātu tomēr paralēli nodrošināt kā ir un rādīt iedzīvotājiem praksē, ka strādā jaunais risinājums. Un tad jau arī iedzīvotāji paši novērtēs un būs gatavi tādai pārejai un, ja tas nestrādās, tad tā būs pierādījums, ka tomēr jāmeklē alternatīvas,” pauž Ādažu domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA).
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas pasts slēdzis 135 fiziskas pasta nodaļas, to vietā nodrošinot pastnieku uz mājām pēc izsaukuma. Šogad iecerēts aizvērt vēl 105 nodaļas.
Kuras tieši, uzņēmumā neatklāj, taču, piemēram, Dienvidkurzemes novadā nepalikšot vispār neviena pasta nodaļa. Uz notiekošo reaģējis arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), liekot plānus pārskatīt: “Modernizēties ir nepieciešams, ir vajadzīga tāda biznes pieeja, kas citreiz pastā ir pietrūkusi, mēs gribam, lai pasts arī eksporta tirgos gūst ieņēmumus, bet mēs nevaram to darīt uz kritisku funkciju rēķina , tāpēc noteikti pārskatīsim, tam risinājumam jābūt daudz līdzsvarotākam.”
“Jautājums, protams, ir tikai par finansējumu. Ja mēs runājam par pilnībā visu esošo pasta nodaļu saglabāšanu, tad tās izmaksas 2024. gadā būtu 2,1 miljons eiro. Ja runājam par daļēji vai optimālu plānu, tad tas attiecīgi to summu samazinās,” saka “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāja Beātre Krauze-Čebotare.
Pārmetumi pasta virzienā izskan par to, ka izmaiņas izziņo samērā pēkšņi, piemēram, Carnikavā par to informēja janvāra beigās, bet februāra vidū pasts jau būs ciet. Paziņojumos nav ne informācijas par to, kur citviet varēs apmaksāt rēķinus, nedz arī to, ka senioriem nepieciešams uzrakstīt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pensijas piegādi dzīvesvietā. Pretējā gadījumā par katru 200 eiro piegādi nāksies maksāt astoņu eiro komisijas maksu.
“Es piekrītu mums noteikti ir daudzas lietas, kas būtu jāuzlabo komunikācijā, ievērojami jāuzlabo. Carnikava ir tāds gadījums, kur varējām rīkoties labāk un informēt par izmaiņām. Tas pats attiecas uz citām pasta nodaļām,” atzīst “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētāja.
Vienošanos par izmaiņām iecerētajā pasta nodaļu slēgšanā ministrija un Latvijas pasts cer panākt tuvāko divu nedēļu laikā.