Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plānā nav neviena pasākuma izrāvienam cīņai ar korupciju, otrdien prezentējot Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātus, norādīja biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna") direktore Inese Tauriņa.
"Delna" ir analizējusi valdības nesen apstiprināto valdības rīcības plānu, un tur redzams, ka ir plānots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba izvērtējums, bet citi nozīmīgi pasākumi korupcijas apkarošanā nav iekļauti.
Kopējais secinājums ir tāds, ka plānā nav paredzēts neviens pasākums, kas varētu būt šis būtiskais izrāviens, nav apņemšanās un reālas cīņa ar korupciju tiešām ar izrāvienu, un tas nozīmē, ka varbūt dažiem tas ir svarīgi tikai vārdos, bet darbos to absolūti nevar redzēt, norādīja Tauriņa.
Arī korupcijas apkarošanas plānā tas neesot redzams. "Nav nevienas institūcijas un ministrijas, kas grib uzņemties atbildību un līderību un virzīt šos darbus," piebilda Tauriņa.
SIA "Schwenk Latvija" valdes locekle un "Delnas" padomes priekšsēdētāja Evita Goša diskusijā attiecībā uz KNAB darba vērtējumu aicināja nosaukt piecus pagājušā gada notikumus saistībā ar KNAB. "Es nerunāju par 50 eiro sodu par amatu savienošanu, bet patiešām tādus nozīmīgus pārkāpumus. Vai mēs varam tādus atcerēties?" retoriski vaicāja Goša.
Vienlaikus viņa atzina, ka ēnu ekonomikas mazināšanā nevar visu gaidīt no vienas iestādes, jom tēlaini izsakoties, "KNAB nav Cūkkārpa, kurā dzīvo Harijs Poters, kurš ar burvju zizli visu uzlabos un atrisinās".
Ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto pušu ir ļoti daudz, tāpēc Goša rosina veikt auditu par to, kas trūkst, piemēram, tiesiskajā regulējumā vai citā jomā, lai sekmīgāk cīnītos ar ēnu ekonomiku.
"Ēnu ekonomikas apkarošanā ir tapis plāns, arī korupcijas apkarošanā ir plāns, bet kopumā gadu vai divus nebija nekāda plāna un varēja redzēt, ka trūkst politiskās gribas šos jautājumus risināt," uzsvēra Goša.
Nesen apstiprinātais Siliņas valdības rīcības plāns paredz izstrādāt un apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.-2027.gadam, izvērtēt interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā normatīvā regulējuma atbilstību mūsdienu situācijai. Tāpat plānā pausta apņemšanās izvērtēt normatīvos aktus, kas regulē iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labajai praksei, un izveidot metodoloģiju to ieviešanas kvalitātes novērtēšanai publiskas personas institūcijās.
Plāns arī paredz sagatavot metodoloģiju nacionālo korupcijas risku novērtēšanai. Vienlaikus paredzēts īstenot vismaz trīs projektus, piesaistot Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas finansējumu KNAB izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītikas stiprināšanai, paplašinot KNAB materiāltehnisko bāzi operatīvās darbības pasākumu veikšanai.
Tāpat paredzēt uzlabot KNAB kapacitāti nozīmīgu potenciālas korupcijas gadījumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī veicināt pievēršanās korupcijas gadījumiem privātajā sektorā.
Plāns arī paredz izvērtēt iespējas uzlabot motivāciju valsts un pašvaldību amatpersonām ziņot par pamanītiem korupcijas gadījumiem, ņemot vērā ar ziņošanu saistītos riskus.
Plānā pausta apņemšanās izstrādāt un izskatīt Noziedzības novēršanas padomē konceptuālu ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto izmeklēšanas iestāžu resursu apvienošanai, lai pilnveidotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu ātru, taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu izmeklēšanas iestāžu resursu izmantošanu.
Jau ziņots, ka starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).
2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.
