"Pasažieru vilciena" pagaidu padome paziņo prioritātes

Viņš papildināja, ka krīzes pārvaldības procesā padomei ir jāveic pietiekoša korporatīvā uzraudzība, lai tiktu nodrošinātas valsts kā "Pasažieru vilciens" akcionāra un sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus.

Tāpat Kokars norādīja, ka operacionālās krīzes apstākļos "Pasažieru vilciena" pagaidu padomes galvenie uzdevumi ir nodrošināt efektīvu krīzes pārvaldību līdz brīdim, kad konkursa kārtā tiks nominēti jauni padomes locekļi.

Vienlaikus padomes galvenais izaicinājums ir sniegt atbalstu valdei un uzņēmuma kolektīvam stratēģiskajā vadībā, lai nodrošinātu uzņēmuma stabilitāti un ilgtermiņa attīstību, sacīja Kokars.

Jau ziņots, ka šā gada 24.janvārī "Pasažieru vilciena" padome paziņoja par atkāpšanos no amata. Savukārt 25.janvārī "Pasažieru vilciena" akcionāru sapulcē apstiprināta kompānijas pagaidu padome.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji iepriekš informēja, ka par pagaidu padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Savukārt līdzšinējais "Pasažieru vilciena" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins paziņojumā par padomes atkāpšanos minēja, ka atbildība par jauno elektrovilcienu krīzes risināšanu sniedzas ārpus "Pasažieru vilciena" padomes pilnvarām, tostarp akcentējot ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīklus, sliežu ceļus un staciju peronus, kas joprojām nav pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī norādot uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

"Pasažieru vilciena" padomē strādāja Šteins, Inta Liepa un Imants Paeglītis.

Tāpat ziņots, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ir uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu. Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.

2023.gada decembra vidū "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.