Uzņēmējus satrauc nereti nepamatoti izsniegtas darba nespējas lapas, pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas tikšanās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem aģentūrai LETA norādīja LTRK.
Tikšanās laikā Jelgavā LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti.
"Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam, joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - četras," uzsver Kanašaka, piebilstot, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.
Lai izvairītos no nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām, LTRK biedri rosina samazināt darba devēja apmaksājamo dienu skaitu, pārceļot to uz valsts apmaksāto dienu skaitu, jo tādējādi valsts būtu vairāk ieinteresēta kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie iespējām izmaiņām darba nespējas lapu regulējuma izmaiņām, un starp tām varētu būt arī darba devēju apmaksājamo dienu samazinājums.
Vienlaikus viņš aicina darba devējus par nepamatotām darba nespējas lapām ziņot Veselības inspekcijai, lai varētu faktus pārbaudīt.
Uzņēmēji gan sarunās pret šo piedāvājumu izturējās kritiski, norādot, ka gadījumos, kad par to tiekot ziņot, parasti tiek saņemta atbilde, ka viss ir likumīgi, jo tiekot vērtēta tikai formālā puse, neņemot vērā, piemēram, "slimojošā" darbinieka ierakstus soctīklos, kas liecina nevis par slimību, bet atrašanos ārzemēs atpūtā.
Tāpat uzņēmēji pauda, ka nepamatota slimošana, it sevišķi, ja darba nespējas lapa tiek izsniegta ar atpakaļejošu datumu, rada nopietnas problēmas lielajos ražošanas uzņēmumos, tajā skaitā "Jelgavas tipogrāfijā", "AKG Thermotechnik Lettland", jo tas saistīts ar nepieciešamību pārskatīt maiņas un ražošanas apjomus, tādējādi tiek radīti zaudējumi gan uzņēmumiem, gan valsts ekonomikai kopumā.
LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Kamerai ir apmēram 6000 biedru. LTRK ir Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas un Starptautiskās Tirdzniecības palātas biedre.