Dombrovskis: Baltijas valstīm eiro ieviešana bija īstais un pareizais lēmums

Eiro izmantošana novērš nenoteiktību par valsts turpmāko monetāro politiku, stiprina ārējos kredītreitingus, samazina publiskā un privātā finansējuma izmaksas, un tas viss palīdz veicināt ārvalstu un iekšzemes investīcijas, sekmējot straujāku ekonomikas izaugsmi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kad Latvija apsprieda domu par pievienošanos eiro, valsts tikko izkāpa no globālās ekonomikas un finanšu krīzes, un toreiz bija daudz skeptiķu, norādīja Dombrovskis, atgādinot, ka daži no viņiem apgalvoja, ka Latvija "pērk pēdējo biļeti uz Titāniku".

Tomēr Latvijas apņēmība pievienoties eiro nodrošināja stabilu politikas enkuru laikā, kad valsts ekonomikā bija liels stress, jo Latvija krīzē bija iekļuvusi kā viena no pārkarsētākajām ekonomikām pasaulē ar vāju fiskālo politiku un neierobežotu banku kreditēšanu, skaidroja Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka, gatavošanās eiro ieviešanai, Latvijai palīdzēja noteikt lielu reformu programmu, kas bija ļoti nepieciešama.

Dombrovskis runā informēja, ka atbilstoši "Eurostat" datiem no 2013.gada līdz 2022.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju palielinājās par 10 procentpunktiem - līdz aptuveni 73% no Eiropas Savienības (ES) 27 valstu vidējā rādītāja. Nodarbināto darba ražīgums ir palielinājies par 12 procentpunktiem - līdz 75% no ES vidējā līmeņa.

Viņš arī uzsvēra, ka eiro izmantošana novērš nenoteiktību par valsts turpmāko monetāro politiku, stiprina ārējos kredītreitingus, samazina publiskā un privātā finansējuma izmaksas. Savukārt tas viss palīdz veicināt ārvalstu un iekšzemes investīcijas, veicinot straujāku izaugsmi ekonomikā un vairāk darbavietu.

Dalība eirozonā sniedz arī virkni priekšrocību, kas var nebūt tik acīmredzama, atzina Dombrovskis, piebilstot, ka, piemēram, tā pakļauj valsti īpašam ES regulējumam tādās jomās kā banku un fiskālā politika.

Dombrovskis sacīja, ka stingrāka fiskālās politikas koordinācija eirozonā palīdz nodrošināt stabilu fiskālo politiku un rezervju veidošanu, lai risinātu turpmākos satricinājumus. "Eirozona ir aprīkota ar milzīgu ugunsmūri - Eiropas Stabilitātes mehānismu -, kas var sniegt finansiālu atbalstu, ja kaut kas noiet greizi. Tas veicina finanšu stabilitāti un fiskālo disciplīnu attiecīgajā valstī, tas nāk par labu ES kopumā un palielina kopējo konkurētspēju," viņš pauda.

Tāpat Dombrovskis uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ieviešana bija īstais un pareizais lēmums, Baltijas valstīm bija arī spēcīga politiskā motivācija ciešāk integrēties ES.

Dombrovskis sacīja, ka eiro ir Eiropas spēka, vienotības un solidaritātes simbols.

Vienlaikus Dombrovskis gan arī norādīja, ka mieru šobrīd apdraud Krievijas brutālā agresija pret Ukrainu, un ir skaidrs, ka Latvijai bija taisnība, domājot par iestāšanos ES, eirozonā un NATO kā steidzamu. Ņemot vērā Baltijas reģiona atrašanos pie Krievijas robežas, kopīgo neseno vēsturi, Baltijas valstis uzskatīja eiro par aizsargbarjeras daļu, kas ir ļoti svarīga ekonomikas stabilitātei.

Piederība eirozonai ir svarīga arī kā veids, kā saglabāt stabilitāti un pasargāt sevi no riska vai spekulatīviem uzbrukumiem, atzina Dombrovskis. Īpaši tas attiecas uz mazām atvērtām ekonomikām, kas ir ģeopolitiski vairāk pakļautas satricinājumiem, piemēram, Baltijas valstis.

Piederība eirozonai ir palīdzējusi pārdzīvot virkni satricinājumu un palikt stipriem arvien nestabilākajā, naidīgākajā un sadrumstalotākajā pasaulē, pauda Dombrovskis, norādot, ka dalība eirozonā rada lielāku uzticamību, kas savukārt samazina aizņēmumu izmaksas un lielāku stabilitāti ekonomikā.

Tostarp viņš minēja, ka visā Covid-19 pandēmijas laikā trīs mēnešu procentu likmes eirozonā saglabājās salīdzinoši zemas, salīdzinot ar likmēm ārpus eirozonas valstīm, piemēram, Ungāriju un Poliju. Taču atšķirība būtiski palielinājās pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka militāro ofensīvu pret Ukrainu - procentu likmes valstīs ārpus eirozonas pieauga straujāk nekā eirozonā.

Dombrovskis skaidroja, ka procentu likmes ir pieaugušas, lai novērstu augsto inflāciju, kas nozīmē, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) politika ir bijusi veiksmīga. Inflācija samazinās visā eirozonā - arī Latvijā, kur šoks bija īpaši liels, ņemot vērā valsts augsto pakļautību energoresursu cenu kāpumam.

Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība ir ļāvusi samazināt inflāciju, neradot lielu ekonomikas lejupslīdi, pauda Dombrovskis, piebilstot, ka šajā kontekstā eirozonas ekonomika ir parādījusi būtisku noturību, jo īpaši pateicoties labai politiku kombinācijai, tomēr to nevar tik skaidri teikt par dažām dalībvalstīm ārpus eirozonas, kur ekonomiskie riski ir augstāki, un ilgtermiņa procentu likmes ir būtiski lielākas nekā eirozonā.

Dombrovskis uzsvēra, ka laikā, kad eiro dzima pēc aukstā kara, pasaule bija samērā mierīga un stabila vieta, bet mūsdienu pasauli raksturo liela varas sāncensība. Ietekmes modeļi mainās gan starp reģioniem, gan kontinentiem, visā pasaulē redzams protekcionisma pieaugums. Šādos nemierīgajos un mainīgos laikos ES var sasniegt daudz vairāk, ja tās dalībvalstis rīkojas kopā un saglabā vienotību, lai aizsargātu viena otru, un eiro ir galvenais elements, kas ir Eiropas vienotības un spēka pamatā.

Viņš sacīja, ka eiro darbojas arī kā drošības tīkls un stabilitātes enkurs. Ņemot vērā, ka eiro tiek plaši izmantots globālajā tirdzniecībā un finanšu tirgos, dalība eirozonā ierobežo pēkšņas kapitāla aizplūdes riskus krīzes gadījumā. Šādos gadījumos bankas, kas darbojas eirozonā, var saņemt atbalstu no ECB. Tas nozīmē, ka viņi var turpināt aizdot cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriem tas ir nepieciešams. Tas bija redzams pandēmijas laikā.

Valstu skaits, kuras izmanto eiro, ir pieaudzis līdz 20, un Bulgārija, visticamāk, būs nākamā valsts rindā. Tas, ka vairāk valstu vēlas iestāties rindā, gatavojoties eiro ieviešanai, ir tikai laba lieta, uzsvēra Dombrovskis, norādot, ka tas apliecina eiro kā veiksmīgas, pievilcīgas un noturīgas globālas valūtas statusu. Tāpat eirozonas paplašināšana nostiprina tās plašāku lomu un ietekmi, kas veicina un pastiprina eiro lomu starptautiskajā arēnā, kas var palīdzēt aizsargāt daudzpusību un uz noteikumiem balstītu ekonomisko kārtību.

"Strauji mainīgajā un sadrumstalotajā pasaulē spēcīga eiro loma samazina atkarību no citu valstu lēmumiem, tas ļauj labāk aizstāvēt ES intereses un vērtības starptautiskā mērogā," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš akcentēja, ka, ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus un pastāvošo nenoteiktību, būs svarīgi saglabāt ES globālo konkurētspēju. Tas nozīmē pastāvīgus ieguldījumus inovācijās, tehnoloģijās, zaļās un digitālās pārejas sasniegšanā.

Dombrovskis informēja, ka ir daudz darīts, lai nodrošinātu, ka ES banku sektors arī turpmāk var būt uzticams un ilgtspējīgs ES ekonomikas finansējuma avots. Pēc daudzu gadu darba un reformām ES bankas tagad ir spēcīgas un labā formā, nozare ir būtiski palielinājusi savu noturību.

"Neskatoties uz visu panākto progresu, mums joprojām ir daudz darāmā. Mums trūkst svarīga banku savienības elementa - Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas. Tāpēc mums jāturpina strādāt, lai pabeigtu projektu, ko sākām pirms daudziem gadiem," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina, ka ir arī jāatbrīvo alternatīvi avoti banku finansējumam un kreditēšanai, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamo investīciju apmēru.

Dombrovskis sacīja, ka Eiropas kapitāla tirgu padziļināšana un turpmāka integrācija ir rentablākais solis, ko var spert, lai veicinātu ieguldījumus. Šādi tirgi sniedz investoriem un uzņēmumiem vairāk iespēju un labākas ietaupījumu iespējas mājsaimniecībām. Tie paver jaunus finansējuma avotus uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem, atvieglojot tiem iespējas paplašināties un attīstīties. Tas nāk par labu ikvienam visā Eiropā un jo īpaši tādām mazākām ekonomikām kā Latvija.

Visu šo un citu iemeslu dēļ banku savienības izveides pabeigšana un kapitāla tirgu savienības izveide joprojām ir galvenā ES prioritāte, jo palīdzēs izveidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kas ir pievilcīga investoriem, un palīdzēt vairot pasaules uzticību eiro, pauda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka arī eiro ir jāiet līdzi laikam un digitālajam laikmetam. Lai gan var lepoties ar līdz šim sasniegto, ir jāpielāgojas un jāievieš inovācijas. Virzoties uz digitālo ekonomiku, digitālais eiro ir loģisks nākamais solis, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanas samazināšanos maksājumiem daudzās pasaules daļās, tostarp Eiropā.

Dombrovskis norādīja, ka digitālais eiro papildinātu skaidru naudu, bet ne aizstātu to. Iespējamā digitālā eiro ieviešana ir ECB uzdevums, kurai būs galīgais lēmums par to, vai un kad to ieviest.

Dombrovskis noslēgumā akcentēja, ka eiro sniedz neskaitāmus ieguvumus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem visā Eiropā, tas ir politisks un ekonomisks enkurs gan mierīgos, gan nemierīgos laikos.