Ceturtdien nav konstatēti mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Ceturtdien Valsts robežsardzes amatpersonas nav konstatējušas cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, informē robežsardze.

Ja pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti ap 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, tad pēdējos mēnešu laikā šis skaits ir sarucis, turklāt regulāri ir dienas pēc kārtas, kad nav konstatēts neviens mēģinājums.

10.janvārī tika konstatēti piecu cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, un tie pagaidām ir vienīgie konstatētie centieni nelikumīgi šķērsot robežu.

Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022.gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) jau pērnā gada nogalē atzinis, ka nelegālās migrācijas spiedienā, iespējams, iestājusies pauze, taču patlaban nav pamata atcelt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas šogad augustā nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība 2023.gada septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.

Latvijā

Rīgā atrasti Somijas korupcijas skandāla figuranta Arto Autio īpašumi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", kas sāka šīs informācijas izpēti pēc kāda trauksmes cēlāja atsūtītas informācijas.

Svarīgākais