Eksperts: Ungārijai ir jāizvēlas, vai tā ir transatlantiskās kopienas valsts, vai arī Krievijas Trojas zirgs ES
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turēja ES fondu finansējumu kā ķīlu, lai Ungārija atbalstītu Zviedrijas uzņemšanu NATO, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Sandis Šrāders.
Gan Turcija, gan Ungārija iepriekš iebilda pret Zviedrijas uzņemšanu NATO, taču šonedēļ Turcijas parlaments ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns apliecinājis NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē.
Šrāders aģentūrai LETA skaidroja, ka Turcija ir NATO dalībvalsts, savukārt Ungārija ir gan ES, gan Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalsts, tāpēc ģeopolitiski tai būtu grūti būt vienīgajai valstij abās organizācijās, kas iestājas pret ES dalībvalsts uzņemšanu NATO.
Pēc pētnieka paustā, ES fondu nauda, kas pienāktos demokrātiskai ES dalībvalstij (piemēram, Latvijai, Igaunijai vai Lietuvai), Ungārijai bieži vien ir tikusi liegti, ņemot vērā demokrātisko standartu neievērošanu. Orbāna pārstāvētajai konservatīvajai partijai "Fidesz" ir pilnīga kontrole pār dažādām institūcijām, varas aparātu un administratīvo resursu, kas bieži vien tiek izmantots, lai Ungārijas premjerministrs varētu būt drošs, ka nav nekāda politiskā opozīcija. Turklāt viņš var izmantot visu administratīvo aparātu savu interešu labā.
"Svarīgi ir arī tas, ka Orbāns vienmēr ir raudzījies uz Krieviju kā uz sabiedroto un mēģinājis ar to sadarboties paša politisko interešu vārdā. Patiesībā Ungārijai ir jāizvēlas, vai tā ir transatlantiskās kopienas valsts, vai arī Krievijas Trojas zirgs ES, kur vienmēr var izmantot ES lēmumu pieņemšanas procedūras, kas paredz dalībvalstu vienprātību, lai izpatiktu Krievijai un raudzītos, lai Krievijas intereses tiktu ņemtas vērā arī lēmumu pieņemšanā ES," sacīja Baltijas Aizsardzības koledžas lektors.
Šrāders sacīja, ka Krievija visu vērtē "melns vai balts" kategorijās. Kādreiz Krievija par savu tuvu sabiedroto un pragmatisku valsti uzskatīja Somiju. Situācija mainījās 2022.gada maijā, kad Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO. Krievija toreiz teica, ka šāds lēmums ir labās sadarbības gals.
"Līdz ar to Ungārija nav bijusi vienīgā valsts, kas no Krievijas puses tiek uzskatīta par pragmatisku ES dalībvalsti. Tas, ko Krievija uzskata par pragmatismu, vienmēr ir bijis izdzīvošanas jautājums mazām valstīm, kuras vienmēr saskārušās ar tiešiem draudiem no Krievijas. Šī pragmatiskā pieeja ļāvusi Krievijai izmantot, piemēram, atsevišķus ES valstu līderus, iesaistot korupcijā, dodot naudu žurnālistiem, lai tie pauž labvēlīgu viedokli par Krieviju, noslēgt vienošanos par atomelektrostaciju (AES) būvniecību Ungārijā, Turcijā un Somijā," sacīja pētnieks, piebilstot, ka Somijas enerģētikas uzņēmums "Fennovoima" 2022.gadā lauza līgumu ar Krievijas valsts uzņēmumu "Rosatom" par AES būvniecību Somijas rietumu piekrastē.
Taujāts, vai Ungārijas parlaments ratificēs Zviedrijas uzņemšanas protokolu, pētnieks norādīja, ka Orbāns ir Ungārijas politiskais līderis un viņš var solīt daudz ko, taču vienmēr ir iespēja atsaukties uz demokrātijas procedūrām un vairākuma lēmumu, atbalstot vai neatbalstot Zviedrijas uzņemšanu NATO. Baltijas Aizsardzības koledžas lektora ieskatā jāņem vērā Orbāna politisko grupu ietekme Ungārijā. Viņa vārdam vajadzētu būt noteicošajam par to, kā tālāk notiek lēmuma pieņemšana Ungārijā. Šrāders arīdzan pauda pārliecību, ka NATO samitā Vašingtonā, kur alianse atzīmēs 75 gadu jubileju, Zviedrija tiks uzņemta NATO.
Runājot par Turcijas parlamenta lēmumu atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu aliansē, Šrāders pieļāva, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu Zviedrijas jautājumā ASV veic militārās produkcijas piegādes Turcijai. Pētnieks norāda, ka Zviedrija un ASV ir veiksmīgi izmantojušas šo kārti, savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir bijis labs tirgonis, kurš spēja izmantot šo situāciju par labu sev, valsts militārajām spējām un arī iekšpolitiski.
"Iekšpolitiski runa ir par Zviedrijas attieksmi pret kurdu kopienu valstī. Tas no Turcijas puses bija būtisks nosacījums. Zviedrija ir apspiedusi jebkādus sabiedriskos protestus savā valstī. Tas ļauj Erdoganam parādīt, ka viņam ir starptautiska ietekme, īpaši attiecībā uz kurdu kopienām," sacīja pētnieks.