"Conexus" par enerģijas apgādes drošību: Mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā aģentūrai LETA sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

"Tas nav viedoklis pret atjaunojamo resursu arvien lielāku izmantošanu, bet ir jāapzinās, ka kopā ar to ir jānāk risinājumiem, kas garantē enerģijas pieejamību arī tajos brīžos, kad ir liels patēriņš, bet ģenerācijas no atjaunojamiem resursiem nav," intervijā sacīja Bariss.

Viņš uzskata, ka visas diskusijā iesaistītās puses to apzinās, tomēr cits jautājums ir, vai šis aspekts ir iekļauts dokumentos un plānos.

Bariss pauž, ka tas, kas enerģijas pieejamības jautājumā uztrauc, ir spēja sekot līdz nepieciešamām pārmaiņām. Jau tagad ir redzams - un nākotnē tas būs arvien vairāk -, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, jo mainās apstākļi. Līdz ar to komersantiem ir jābūt spējai iet līdzi tirgus dinamiskumam, uzskata "Conexus" valdes priekšsēdētājs.

Tomēr, lai "Conexus" varētu iet līdzi kā regulēts uzņēmums, ir nepieciešams elastīgāks regulatīvais rāmis. Pašlaik, lai veiktu kādas būtiskākas izmaiņas, ir nepieciešami pāris gadi. "Tas ir daudz par daudz," atzina Bariss.

Viņš uzsvēra, ka tas ir arī plašāks administratīvā regulējuma jautājums. Uzņēmumam ir nepieciešama nedaudz lielāka rīcības brīvība tajā, kā iespējams reaģēt uz norisēm tirgū, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

Kā piemēru Bariss min pašreiz aktīvi notiekošo biogāzes ražošanas attīstību. Viņš norāda, ka pašreiz ir neskaidri juridiskie nosacījumi, kā biogāzes ražotāji iekļaujas tirgus struktūrā brīdī, kad pieslēdzas dabasgāzes pārvades tīklam.

"Tam būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, bet tas neiet tik ātri, kā gribētos. Nu jau diskusijas par šo jautājumu notiek gadu," intervijā sacīja Bariss.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais