Kariņš brīdina par valsti, no kuras Eiropa varētu kļūt atkarīga energoresursu jomā
Eiropa ar grūtībām pārgrieza nabas saiti ar Krieviju energoresursu jomā, taču nedrīkst veidot jaunu atkarību no Ķīnas, tādu uzskatu pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā īpaši aktualizējies jautājums par Ķīnu, arī cilvēki jautā, kāda īsti ir Latvijas nostāja un attieksme, vai Ķīna ir partneris, drauds vai iespēja. Ārlietu ministrs atzina, ka atbilde ir sarežģīta, jo iekļauj visu iepriekš minēto. Ķīna ir cieši iesaistīta pasaules tirdzniecības ķēdēs, ikdienā mēs izmantojam preces, kas ražotas Ķīnā.
"Pirms sešiem, septiņiem gadiem daudzi naivi domāja, ka Ķīna ir zelta bedre, ar kuru varētu sākt sadarboties un no debesīm atspīdēs gaisma. Arī Ķīna aktīvi veicināja šādu domāšanu ar "Jostas un ceļa" iniciatīvu. Rezultāts bija neviennozīmīgs. Esmu runājis ar valstu vadītājiem, kuri uzskata, ka kļūdaini un pārāk ātri skrējuši šajā virzienā, zināmās jomās kļūdami atkarīgi," sacīja Kariņš.
Viņš pieminēja, ka pirms vairākiem gadiem pastāvēja uzskats, ka tranzīts ir nākotne. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tranzīta ceļā starp Ķīnu un Latviju ir Krievija. Ja, piemēram, Krievija kādā dienā izdomā, ka kādā posmā jāveic remontdarbi, robežai nekas pāri netiks.
"Tā nav zelta bedre, bet tas nenozīmē, ka gribam pagriezt muguru. Mums ir jāsaskata riski, tai skaitā arī tehnoloģiju ziņā. Ķīnas, Latvijas un Eiropas valstu valdības tomēr ir pārāk dažādas. Ir demokrātiskas un ir autokrātiskas sistēmas. Neviens nevar nesadarboties ar tiem, kas nav "tīrākais demokrāts". Tas nav reāli. Jābūt atvērtām acīm, un nedrīkst veidot jaunu atkarību. Tā ir politika, ko Eiropa tagad cenšas izstrādāt," pauda Kariņš.
Viņš retoriski jautāja, kā varam pareizi līdzsvarot tiešās ekonomiskās ar drošības interesēm, kā atrast samērību, sadarbojoties un atceroties arī par ASV. Kariņa ieskatā tam ir jānotiek uzmanīgi nevis noliedzoši. Ārlietu ministrs aicināja atcerēties, ka starp tām valstīm, kas ievēro noteiktās sankcijas pret Krieviju, Ķīna to nedara, un Latvijai tas izsaka diezgan daudz.
"Mūsu ārpolitika ir vērtībās balstīta - brīvība, demokrātija un likuma vara. Mēs esam atvērti sadarboties ar jebkuru, kurš dalās ar šīm vērtībām. Mums ir jāatceras, ka mazas valstis kā Latvija var pastāvēt tik ilgi, kamēr pasaulē pastāv likuma vara. Tas ir mūsu spēkos sarežģītajos, mainīgajos pasaules apstākļos saglabāt savu brīvību, demokrātiju, neatkarību un mūsu valsts un iedzīvotāju drošību," pauda Kariņš, piebilstot, ka tam jānotiek ciešā sadarbībā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO, ar atvērtu skatu uz pārējo pasauli un ar ticību un lepnumu pašiem par saviem spēkiem.