Satiksmes ministrs (SM) Kaspars Briškens (P) uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu.
Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.
Tāpat Briškens tviterī raksta, ka "Pasažieru vilciens" (PV) padomes locekļi vairāk nepildīs savus amata pienākumus:
"Informēju, ka ViViVilciens padomes locekļi vairāk nepildīs savus amata pienākumus. Tāpat uzdots organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno vilcienu iepirkumu procesu, tostarp tehniskās specifikācijas sagatavošanu, vilcienu pieņemšanu, ekspluatācijas uzsākšanu un iesaistīto personu atbildības. Galvenā prioritāte nemainīga - pēc iespējas ātrāk pārvarēt šo krīzi."
Informēju, ka @ViviVilciens padomes locekļi vairāk nepildīs savus amata pienākumus. Tāpat uzdots organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno vilcienu iepirkumu procesu, tostarp tehniskās specifikācijas sagatavošanu, vilcienu pieņemšanu, ekspluatācijas uzsākšanu un…
— Kaspars Briškens (@Briskens) January 24, 2024
Aģentūrai LETA Satiksmes ministrijā neizdevās iegūt sīkāku skaidrojumu par to, vai tas nozīmē, ka padome tiks atlaista vai atstādināta. "Galvenā prioritāte nemainīga - pēc iespējas ātrāk pārvarēt šo krīzi," tviterī uzsver satiksmes ministrs.
LETA jau vēstīja, ka pērnā gada izskaņā "Pasažieru vilciens" sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti uz Latvijas dzelzceļa. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu. Piemēram, pirmdien kavējās vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās.
Aģentūras LETA aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jautājumā par regulārajiem jauno elektrovilcienu kavējumiem atbildība pamatā ir jāuzņemas PV, nevis satiksmes ministram.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija paudusi, ka no Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā.
Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa aģentūrai LETA sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad Satiksmes ministrijai uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tostarp jautājumu par atbildību.
"Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā - būs vilciens vai nebūs," atzina Siliņa.
Kā ziņots, pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus PV varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.