Latvijas upēs ūdens līmenis pazeminās

Aizvadītajā diennaktī straujākā ūdens līmeņa pazemināšanās par 63 centimetriem novērota Lielupē pie Mežotnes, bet Aiviekstes, Daugavas, Gaujas un Ventas lejtecēs ūdens līmenis pazeminājies par 18 līdz 26 centimetriem diennaktī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Vakar Daugavā bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Straujāk - par 7 līdz 29 centimetriem diennaktī - ūdens līmenis paaugstinājās posmā no Verhņedvinskas līdz Krāslavai, turpretī pie Vitebskas, Ullas, Daugavpils un Jēkabpils līmenis pazeminājās par 1-8 cm.

Aizvadītajā diennaktī turpinājās ledus iešana Daugavā pie Krāslavas, notika ledus sakustēšanās Daugavā pie Daugavpils. Citos Daugavas posmos ledus segā parādījās vairāk plaisu un vaļumjoslu. Daugavas augštecē pie Suražas un Ullas ledus biezums šodien 45-46 cm.

Līmeņu celšanās ar intensitāti 1-25 cm novērota Ogres lejtecē, Lielajā Juglā, Amatā, Salacas augštecē, Mēmelē, Bārtā un Ventā pie Vārdavas ietekas.

Savukārt straujākā līmeņu pazemināšanās par 63 cm diennaktī novērota Lielupē pie Mežotnes, bet Aiviekstes, Daugavas, Gaujas un Ventas lejtecēs par 18-26 cm diennaktī.

Upēs turpinās ledus sairšanas process. Ledus sega ar lāsmeņiem joprojām saglabājas Lielupē Jelgavas- Kalnciema posmā, Ventas lejtecē, Gaujas augštecē un pie Valmieras. Gauja pie Siguldas brīva no ledus. Gaujas lejtecē pie Carnikavas salauzīts ledus un palieku piesalas. No ledus brīva ir Aiviekste pie Lubānas, Dubna pie Sīļiem, Salaca pie Lagastes.

Kā prognozē hidrologi, tuvākajās divās dienās siltā laika un lietus ietekmē upju notece pakāpeniski sāks palielināties. Upēs iespējamas līmeņa svārstības, kā arī turpināsies ledus segas sairšana. Ledus pārsvarā kusīs uz vietas, un ledus iešana iespējama vien atsevišķos straujākos upju posmos.

Patlaban ledus ļoti ātri zaudē izturību - tas ir kļuvis trausls un saplaisājis, tādēļ iet uz ledus ir ļoti bīstami ne tikai upēs, bet arī ūdenskrātuvēs, ezeros un dīķos.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.