Sprūds: Baltijas aizsardzības līnijas būvniecība varētu ilgt tuvāko desmitgadi

Baltijas aizsardzības līnijas būvniecība Latvijā varētu ilgt tuvāko desmitgadi, saka Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), atzīstot, ka izmaksas būs nozīmīgas.

Provizoriski aprēķini līnijas izmaksām esot veikti, bet vēl tiek precizēti, taču jebkurā gadījumā tā nav publiska informācija. Valdībai būs jālemj, kā šīs ieceres izmaksas salāgot ar citām valsts prioritātēm, uzsvēra ministrs un atgādināja, ka drošība ir viena no "lielajām prioritātēm".

"Protams, finanšu resurss šeit nav mazsvarīgs, jo ir arī citas jomas svarīgas. Mēs runājam par nozīmīgām summām. Plāns ir uz vairākiem gadiem uz priekšu, kur konkrēti sadalītas aktivitātes, kādā veidā šo plānu ieviešam. Kopumā mēs runājam par tuvāko desmitgadi, kurā notiek būvniecība un stiprināšana," norādīja Sprūds.

Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.

Lai efektīvi atturētu pretinieku, ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tā militāri būtiski stiprinās valstu spējas aizsargāt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.