Nepatīkamā situācijā nonākusi kāda Ukrainas kara bēgle – Valsts valodas centrs pret viņu ierosinājis pārkāpuma lietu par to, ka viņa nepārvalda latviešu valodu pietiekami labi, strādājot ēdināšanas uzņēmumā. Par iespējamo sodu norūpējies arī darba devējs, lai gan likums ļauj nodarbināt ukraiņus arī bez valsts valodas, ja vien tas netraucē darba pienākumiem, vēsta "TV3 ziņas".
Katerina Meftoda ar visu ģimeni atbēga uz Latviju īsi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un dažus mēnešus vēlāk iekārtojās darbā picērijā.
Pēc vairākiem mēnešiem darbā ieradās Valsts valodas centra inspektors - esot saņemta sūdzība, ka klientus te apkalpo krieviski.
“Es dzīvoju tepat divu minūšu attālumā, un kolēģis man piezvanīja, paprasīja, lai atnāku, iemeslu gan nepasakot. Satiku inspektori, viņa pastāstīja, ka saņemta sūdzība, ka es pat nesveicinoties latviski, lai gan tā nav taisnība, es zinu standarta frāzes un eju uz valodas kursiem,” notikušo atstāsta sieviete.
Pirmā vizīte beigusies ar pārrunām, taču pagājušajā nedēļā, jau atkal pēc saņemtas sūdzības, inspektors ieradies atkārtoti. Īsi pēc tam saņemta arī vēstule, ka pret Katerinu ierosināts administratīvais pārkāpuma process.
“Tajā dienā es iznācu darbā kolēģa vietā, kurš bija saslimis. Man nebija tajā dienā jāstrādā, bet tai pat laikā, bija maiņā Aleksejs, kurš runā latviski. Pārsvarā es strādāju kā pavārs, taču gadās, ka otrs kolēģis aizbrauc uz piegādēm vai blakus iezvanās telefons, vai ienāk klients. Es taču nevaru nerunāt ar viņu un aizgriezties - tas taču arī nebūtu normāli. Es varu pateikt, ka piegāde šodien nav vai ir, vai kādu picu tu gribi - es kaut ko zinu,” stāsta Katerina.
Sarūgtināts par notiekošo arī Katerinas priekšnieks, jo baidās, ka arī viņš var tikt pie soda, lai gan likums nosaka - nodarbināt ukraiņus drīkst arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, cik tas netraucē darba pienākumu pildīšanai. Un lielākoties meitene strādājot virtuvē vai tandēmā ar latviešu kolēģi.
“Viņa ceļ telefonu un apkalpo klientus tikai tad, ja nevar - vai nu cilvēks otrs ir aizbraucis uz piegādēm vai pēc produktiem. Mēs cenšamies tagad, lai apkalpojošais personāls būtu latviski runājošs, bet ukraiņus liekam, lai picas cep, jo viņi tiešām ir centīgi, ļoti strādā, kvalitatīvu produktu taisa. Protams, meitene par to ļoti pārdzīvo, es arī jūtos kā apliets ar samazgām, jo nejūtu savu vainu vispār nekur. Cik viņai 23, 24 gadi - viņu uztaisa par noziedznieku,” neapmierināts ir “Jūsu pica” īpašnieks Aleksejs Šmits.
Katerina neslēpj: “Ļoti smagi. Raudāju pirmajā reizē, arī otrajā, jo bail, kas notiks. Visa tā situācija ir ļoti sāpīga, jo es neesmu izdarījusi neko sliktu.”
Valsts valodas centrā skaidro - pirmajā vizītē abi divi informēti par to, ka, apkalpojot cilvēkus, valodas nezināšana nedrīkst traucēt darba pienākumiem, un process ierosināts tādēļ, ka otrā apmeklējuma laikā - kas bija pusgadu vēlāk - situācija neesot būtiski mainījusies. Turklāt abas reizes meitene strādājusi ar klientiem.
“Tika konstatēts, ka strādā šī pati persona, bet nu jau persona ir Latvijā diezgan ilgu laiku. Ja ir konstatēts, ka pavārs apkalpo klientus, tad nav izšķirīgi, kādi ir viņa pienākumi amata aprakstā. Izšķirīgi ir tas, ko viņš dara konkrētajā darba vietā. Es gribu īpaši uzsvērt, ka mēs neesam nekad vērsušies pret šo personu īpašo statusu un esam respektējuši viņu kā bēgļu iespējas, tādēļ ir dots laiks apgūt valodu,” uzsver centrā.
Centrā arī mierina, ka pret darba devēju pārkāpuma lieta nav ierosināta, tādēļ viņam sods nedraud. Arī pret Katerinu ierosinātais process nav tiesvedība, bet valodas centra ierosināta lieta, par kuras iznākumu vēl spriest esot pāragri.