Internetā izveidota mājas lapa, kurā iedzīvotāji aicināti ziņot par noziegumiem, pievienojot noziegumu laiku, aprakstu, kā arī precīzas koordinātas kartē. Pirmajās dienās www.noziegumukarte.lv ieguva tik plašu atsaucību, ka lielā apmeklējuma dēļ vietne vairākas reizes, sarunvalodā runājot, uzkārās.
Turpretī policija un sabiedriskās domas pētnieki pret šo projektu izturas skeptiski, norādot, ka tam nav augstas ticamības.
«Tas liecina tikai par to, ka policija nestrādā, nevis to, ka būtu kādi melnie plankumi,» uzskata Rīgas pašvaldības policijas Analītiskās nodaļas vadītājs Sandris Plaudis. Pēc viņa domām, projekts nav lietderīgs, jo policija var palīdzēt sabiedrībai, savukārt no tā, ka sabiedrība norādīs policijai par nepaveiktajiem darbiem, labuma nebūs. «Vēsturiski melnie rajoni Rīgā ir Maskavas iela, Ziemeļu rajons, arī centrs. Es pret tādu interneta projektu esmu skeptisks, jo neredzu jēgu,» saka S. Plaudis. Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadītājs Ints Ķuzis par mājaslapu neko nebija dzirdējis, tāpēc izteikt viedokli atturējās.
Mājaslapa noziegumukarte.lv tika izstrādāta starptautiskā biznesa ideju apmaiņas un izstrādes pasākuma Garage48 laikā. Projekta autori cer veicināt iedzīvotāju iesaisti noziedzības apkarošanā, īpašu uzmanību pievēršot sīkiem noziegumiem, piemēram, velosipēdu zādzībām, par kurām bieži netiek ziņots policijā. Idejas autors Artis Āre norāda, ka līdzīgi projekti izveidoti arī citās pilsētās, piemēram, Londonā, Ņujorkā, Sanfrancisko, Osakā u.c.
Sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš bija viens no tiem, kurš mēģināja ar lapu iepazīties tās pirmajā darbības dienā, taču pārslodzes dēļ mājas lapa nedarbojās. «O, paskaties, viens noziegums noticis tieši pie manām mājām, es par to neko nezināju,» izpētot interneta vietni, smejas A. Kaktiņš. Tomēr pēc neilgas uzjautrināšanās viņš kļūst nopietns. «Ja cilvēki var paši ievietot informāciju, tad mājas lapa nevar kalpot kā objektīva statistika. Tā var kalpot kā indikators, jo kaut ko jau tā pasaka, bet apgalvot, ka tas ir precīzs datu avots, kas rāda, kāda situācija ir pa rajoniem un Latvijā kopumā, es neņemos,» teic A. Kaktiņš. Ja šādu projektu realizētu, izmantojot oficiālos policijas datus, ticamība būtu augstāka. «Protams, šī ir psiholoģiska ietekmēšana, tāpat kā mājas lapa draugiem.lv vai facebook, tāds ir jaunais informācijas laikmets, kur informāciju izplatīt ir ļoti viegli,» saka A. Kaktiņš.