Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Finanšu ministriju plāno līdz 2024.gada 30.jūnijam izstrādāt dzelzceļa "Rail Baltica" projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modeli un likumdošanas ietvaru, tostarp definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu Latvijā, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu, liecina valdības rīcības plāns.
SM atzīst, ka līdz šā gada vidum ir jābūt izveidotai un pilnvērtīgi jādarbojas "Rail Baltica" Latvijas vadības grupai, nodrošinot "Rail Baltica" projekta centralizētu vadību Latvijā, kā arī stiprinot projekta īstenošanā iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
Tāpat SM iecerējusi, ka līdz šā gada beigām jābūt pieņemtam lēmumam par "Rail Baltica" galvenā koridora izbūvi posmā no Tallinas (Igaunija) līdz Lietuvas-Polijas robežai, nodrošinot pilnvērtīgu Rīgas integrāciju.
Vienlaikus paredzēts, ka līdz 2026.gada oktobrim jābūt pilnībā izstrādātiem "Rail Baltica" būvprojektiem Latvijas pamattrasei, kā arī būvniecības progresam Latvijas pamattrasei jābūt uzsāktam vismaz 20% apmērā, pie nosacījuma, ja tiek saņemts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta desmitā projekta uzsaukuma (CEF10) finansējums.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.