Vasaras koncertdzīves notikums: Liepājas simfoniskais orķestris un vadošie solisti apvienojas Mārtiņa Brauna mūzikā

Liepājas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" 24.augustā plkst.19 Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar solistiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Ievu Kerēvicu koncertā izpildīs komponista Mārtiņa Brauna mūziku, aģentūru LETA informēja Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Koncertā skanēs "Dziesma par spēli", "Daugaviņa", "Dzied’ ar mani tautu meita", "Es nesatiku", "Lielais Alberts", "Mīla ir kā uguns", "Mūžīgā pilsēta" un citas dziesmas. Koncertā pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, savukārt populāru dziesmu simfoniskās aranžijas speciāli šai koncertprogrammai veidojis Emīls Zilberts.

Kā norādīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, Brauns ir mākslinieks ar bagātīgu daiļrades spektru, kas aptver roka un popmūziku, teātra un kino mūziku, kora dziesmas, akadēmiskā žanra darbus un citus. No 1977.gada līdz 1986.gadam viņš bija grupas "Sīpoli" vadītājs, savukārt no 1987. līdz 1992.gadam Brauns bija kamerkora "Sindi putnu dārzs" muzikālais vadītājs.

1970.gadā Brauns iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kompozīcijas nodaļā simfoniķa Ādolfa Skultes klasē un uz laiku atteicās no darbības rokmūzikā. 1975.gadā Brauns absolvēja konservatoriju ar komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. Viņa diplomdarbs bija simfoniskā balāde "Tālavas taurētājs", kas no jauna tika atskaņota 2020.gadā ar diriģentu Aināru Rubiķi un Liepājas Simfonisko orķestri.

Vēl būdams students, komponists sāka strādāt Drāmas teātrī, kas mūsdienās ir Latvijas Nacionālālais teātris, par muzikālās daļas vadītāju, un teātra repertuāram tika sacerēta mūzika vairākām izrādēm. Teātra repertuārā tika iekļauta arī Brauna blūzu programma, ko atskaņoja viņa vadītā grupa, kas lietoja neoficiālu nosaukumu "Sīpoli".

1980.gadā "Sīpoliem" slavu atnesa piedalīšanās Tbilisi rokfestivālā, kam sekoja citi festivāli, kuros Brauna vadītās rokgrupas uztverta ar lielu interesi. Brauna oriģinālo skaņdarbu dēļ latviešu kopējā popmūzikas ainavā ansamblim bija grūti iekļauties. Lielākoties komponists savam ansamblim rakstīja lielas formas darbus - izvērstus dziesmu ciklus, svītas ar augstvērtīgu dzeju.

Pašam autoram klātneesot, komponista vārds vistālāk izskanējis saistībā ar 1988.gadā radīto mūziku Valmieras Drāmas teātrī iestudētajai Raiņa poēmai "Daugava". Tās dziesma "Saule, Pērkons, Daugava" kļuvusi par Latvijas teju neoficiālo himnu, bet 2014.gadā tā kļuva par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.