Mērsraga iedzīvotāji nepadodas; cīņa par vidusskolu turpinās

Kā aģentūru LETA informēja Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko, iedzīvotāji tikšanās laikā norādīja, ka ceļā pavadītais laiks uz citām novada izglītības iestādēm skolēniem aizņem vismaz stundu, turklāt ceļa posms starp Ķūļciemu un Mērsragu joprojām ir sliktā stāvoklī. Transporta ierobežojumu dēļ iestādes reorganizācija apgrūtinās vai darīs neiespējamu interešu izglītības apgūšanu, turklāt, kā norādīja klātesošie, mērsradznieki neizvēlēsies Rojas vidusskolu, visticamāk, viņu ceļš vedīs vai nu uz Talsiem, vai ārpus Talsu novada.

Vidusskolas reorganizācija ietekmēs šī un blakus esošā Ķūļciema pagasta iedzīvotāju skaitu, proti, ja patlaban ģimenes no Rīgas un Pierīgas par dzīvesvietu izvēlas Mērsragu vai Ķūļciemu, tad pēc vidusskolas slēgšanas šī tendence izzudīšot. Mērsraga vidusskolas nelielie klašu komplekti, iedzīvotāju ieskatā ir viena no priekšrocībām, ko vecāki un skolēni novērtē, izvēloties šo vidusskolu par savu mācību iestādi.

Plānotā skolu tīkla reorganizācija novadā no 1. līdz 12. klasei ietekmēs 122 bērnu ikdienu, un iedzīvotāji pauda bažas, vai Talsu pilsētas skolas ir gatavas šādam skolēnu pieplūdumam.

Mērsradznieki apšaubīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu par pieejamības vidusskolām noteikt izglītības iestādes Dundagā un Rojā, norādot, ka tādā veidā novārtā tiekot atstāti bērni no Ķūļciema puses.

Klātesošie aicināja pašvaldību pārskatīt kopējos izdevumus, lai tās budžetā rastu nepieciešamo finansējumu pedagoga atalgojuma nodrošināšanai, tā nosakot izglītību par novada prioritāti.

Savukārt Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča iepazīstināja deputātus ar absolventu dzīves gājumu un ieguldījumu valsts ekonomikā, par skolēnu sasniegumiem, nodrošinājumu ar pedagogiem. Viņa pauda gatavību, ka skolas kolektīvs ir gatavs dzīvot taupīgāk, lai skolā varētu nodrošināt vidusskolas posmu.

Tāpat iedzīvotāji norādīja, ka, slēdzot vidusskolas posmu, netiek samazinātas ēkas uzturēšanas izmaksas, bet izveidojusies situācija liek domāt, ka novada cilvēku intereses netiek ņemtas vērā. Vecāku pārstāvis Arno Marnics sanāksmē pauda, ka pašvaldības lēmums slēgt vidusskolas posmu Mērsragā ir absurds un nav pamatots datos, ignorējot Mērsraga izaugsmes potenciālu.

Mērsraga iedzīvotāju sašutumu izpelnījās Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš ("Mēs - Talsiem un novadam"), kurš nespēja iedzīvotājiem izskaidrot, kāds ir viņa redzējums par skolu tīklu novadā. Kalniņš aizbildinājās ar to, ka viņam ir cits darbs un viņš šajos jautājumos nav iedziļinājies, taču paļaujas uz Izglītības pārvaldes speciālistu sagatavotajiem dokumentiem.

Reaģējot uz pozīcijas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret Mērsraga vidusskolas nākotni, Mērsraga vidusskolas direktore Indruškeviča paziņoja, ka vidusskolas posma skolotāji ir gatavi savu atalgojumu pārskaitīt pašvaldībai, tā strādājot bez maksas, bet saglabājot vidusskolas posmu.

Ar Mērsraga pagasta iedzīvotājiem tikās Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa (LZP), viņas vietnieks Aldis Pinkens (JV), Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš ("Mēs - Talsiem un novadam"), deputāte Sandra Pētersone (NA), Gaidis Bērziņš (NA), Dainis Karols (LZS), Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) un Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.

Kā vēstīts, šogad Mērsraga vidusskolas 10.klasē mācās seši skolēni, 11.klasē - 17 un 12. klasē - seši skolēni, taču pēc IZM prasībām visā vidusskolas posmā būtu nepieciešami 60 skolēni.

Mainoties finansējuma modelim, lai nodrošinātu vidusskolas klašu posmu Mērsragā, no pašvaldības gadā būtu nepieciešami 131 028 eiro.

Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā deputātu vairākums atbalstīja lēmumu no 2026.gada 1.septembra reorganizēt Mērsraga vidusskolu par pamatskolu. Ja reorganizācijas process tiek uzsākts, tad valsts nodrošina nepieciešamo finansējumu pilnā apmērā līdz reorganizācijas beigām.

Jautājums par skolu reorganizāciju tiks pieņemts Talsu novada pašvaldības domes sēdē 25.janvārī plkst.9.

LETA jau vēstīja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" iniciatīvu "Mērsraga vidusskolai būt!" jau parakstījušies 719 iedzīvotāji, un to iesniegs Talsu novada pašvaldībai.

Iniciatīvu iesniegusi Laura Baļķīte, skaidrojot, ka vēlas panākt, lai Talsu novada dome ieklausās skolēnos un skolēnu vecākos un nosaka Mērsraga vidusskolai pieejamības iestādes statusu. Līdz ar to notiks vidusskolas saglabāšana Kurzemes piekrastē. "Citādi šodien aizslēdzam vidusskolu, rīt aizslēgs pamatskolu, parīt, iespējams, aizslēgs arī bērnudārzu. Un piejūras reģions paliks iebraucēju atpūtai - kluss, līdz smeldzīgumam skaists, bet ziemā tukšs un vientuļš," norāda autore.

Mērsraga vidusskolai šogad būs 50.izlaidums, taču vidusskolas pastāvēšanas laikā vidusskolas posmā nekad nav bijuši 60 skolēni. Iniciatīvas autore uzskata, ka IZM izstrādātie kritēriji iznīcina stabilas lauku vidusskolas, tai skaitā Mērsraga vidusskolu. Mērsraga vidusskolu apmeklē skolēni arī no Ķūļciema, Alksnājiem, Ķipatciema, Laidzes pagasta, Uguņciema, Upesgrīvas, Tukuma novada Bērzciema un Engures pagasta.

Klausoties Talsu novada domes deputātu diskusiju par Mērsraga vidusskolas reorganizāciju, iedzīvotāji pārliecinājušies, ka nav veikti nekādi pētījumi, kā Mērsraga vidusskolas reorganizācija ietekmēs ne vien Mērsraga pagasta, bet arī novada tālāko attīstību. "Vēlamies uzsvērt, ka viena no valsts prioritātēm ir lauku reģionu attīstība, un tam tiek novirzīta arī daļa Eiropas Savienības fondu finansējuma gan sociālu ideju realizēšanai, gan uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Tāpēc lūdzam pārtraukt Mērsraga vidusskolas reorganizāciju par pamatskolu," iedzīvotāju vārdā aicina Baļķīte.