Zemkopības ministrijas pieprasītā Valsts meža dienesta reformēšana kļuvusi par iemeslu grandiozam konfliktam. Savā starpā sastrīdējušies ne tikai ministrs Jānis Dūklavs un dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna, bet arī mežu praktiskie uzraudzītāji. Virsmežziņi cīnās ar mežziņiem un mežsargiem par amatu saglabāšanu.
Rīkojumu Par Valsts meža dienesta funkcionālo un strukturālo optimizāciju ministrs izdevis 18. martā. Tagad mežniecībās ik pa brīdim notiek pusoficiālas sanāksmes un tiek spriests, kā cīnīties pret likvidāciju. Piemēram, viena no tādām šodien organizēta Kurzemē – kopā nāk mežziņi, virsmežziņiem ieeja aizliegta. Darbinieku aktivitāti sekmējis ģenerāldirektora J. Kinnas izplatītais apkārtraksts, kurā ministrija apsūdzēta regulāros centienos vājināt Valsts meža dienestu, bet ģenerāldirektora padotie tiek aicināti rakstīt viņam personīgi savus ierosinājumus, kā nepieļaut mežniecību likvidāciju.
Viena kasta lieka
Ministrijai un meža dienestam ir principiāli pretējas nostājas, kā jāsavelk jostas krīzes apstākļos. J. Dūklavs rīkojumā uzdod izstrādāt tādu optimizācijas modeli, kurā mežniecību uzdevumi un funkcijas integrēti virsmežniecībās.
Šobrīd Latvijas mežsaimniecība ir sadalīta 10 virsmežniecībās un 77 mežniecībās. Ar koku pieskatīšanu nodarbojas vairāk nekā 900 cilvēku, lēmumus pieņemot četros dažādos līmeņos – mežsargs, mežzinis, virsmežzinis, ģenerāldirektors. Viena no šīm kastām ir lieka, jautājums, kura. No J. Kinnas paziņojuma un ministrijas skaidrojuma noprotams, ka viņš iestājas par mežniecību saglabāšanu, drīzāk likvidējot virsmežziņu posmu. J. Kinna darbiniekiem raksta: «Uz manu jautājumu, kas notiks, ja atteikšos minēto rīkojumu nr. 45 izpildīt, ministra atbilde bija īsa: «Tad to darīs kāds cits.» Tas gan nav būtiski, jo šā gada laikā esmu nolēmis atstāt šo amatu.» Ar Neatkarīgo plašākā sarunā ģenerāldirektors neielaidās. Viņš dziedējot salauzto kāju. Taču līdz noteiktajam dienesta optimizācijas modeļa sagatavošanas datumam, 29. aprīlim, darbā atgriezīsies. Tad arī runāšot.
Laiks reformām
Zemkopības ministrija atzīst, ka dienestā šobrīd izveidojušās visai saspīlētas attiecības. Kā spriež Meža departamenta vadītāja vietnieks Jānis Birģelis, budžeta konsolidācija valstī kopumā nerada veselīgu klimatu. Taču tā ir arī labs pamats, lai pieķertos ilgstoši nerisinātām strukturālām problēmām: «Mēs jau nesakām, ka darbinieku skaits uz pusi jāsamazina. Mēs sakām – veči, izdomājiet, kā izkustināt savu resno galu. Viņi jau ideālā variantā gribētu pie katra koka nolikt pa vienam cilvēkam!» Salīdzinājumam – Igaunijā meža un vides inspektoru kopā ir uz pusi mazāk nekā pie mums tikai meža uzraudzītāju.
Tātad cilvēkus nāksies atlaist. Ja nav mežniecību, tad nav nepieciešami arī 77 mežziņi. Paliks virsmežniecības un pie tām piesaistītas nelielas mobilas mežsargu brigādes. Tāds ir ministrijas redzējums. Pārskatāms arī dienesta funkciju saraksts. Ar meža veselības kaitēkļu monitoringu un vabolīšu ķeršanu varot nodarboties biologi.
Vispirms jāsaprot mērķi
Citi meža nozares dalībnieki pagaidām par ministrijas un meža dienesta kariem un gaidāmajām izmaiņām var spriest vien teorētiski – informācijas par maz. Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzskata, ka, pirms izstrādāt konkrētus optimizācijas plānus, nozarei jādefinē mērķi. «Tad arī būs redzams, cik cilvēku dienestam nepieciešams.» Taču skaidrs, ka, uz pusi samazinot budžetu, nevar strādāt tāpat kā līdz šim.
Ministrijas pārstāvis J. Birģelis apgalvo, ka funkcijas jau sen esot izanalizētas turp un atpakaļ, taču pārmaiņas dienestā nav sekojušas. Janvārī organizētajā ierēdņu darba izvērtēšanā J. Kinna saņēma neapmierinošu vērtējumu. Pats ģenerāldirektors gan uzskata, ka tā bija atriebība par pretošanos mežniecību likvidācijai.
Protams, situācijā, kad J. Kinna cīnās par lielāku darbinieku skaitu, viņam ir arī vērā ņemams atbalsts gan centrālajā aparātā, gan novados. Līdztekus racionāliem argumentiem, piemēram, ka, neesot uz vietas, ir neiespējami operatīvi reaģēt uz ugunsgrēku vai meža izlaupīšanu, talkā tiek ņemti arī emocionāli. Mežinieki esot īpaša tauta, sava darba fanātiķi. To saka arī ventspilnieks Zigurds Piļķis. Viņš 2007. gadā tika sumināts par Latvijas varoni, jo, riskējot ar savu dzīvību, no avarējušas degošas mašīnas izvilka ievainotus cilvēkus. Meža dienestā Z. Piļķis dažādos amatos nostrādājis vairāk nekā divus gadu desmitus un nu palicis bezdarbniekos. Viņaprāt, reforma ministrijas iecerētajā izpildījumā ir apdraudējums Latvijas lielākajai bagātībai – mežam. Ministrija tikmēr oponē – 21. gadsimtā valsts nevar algot 406 mežsargus, kas nav pat tiesīgi pieņemt lēmumus. Laiks rādīs, kam taisnība.
***
UZZIŅAI
3 354 000 hektāru jeb 52% no Latvijas teritorijas klāj mežs.
Valstī ir aptuveni 150 000 meža īpašnieku. Puse no Latvijas mežiem pieder valstij.
Meža nozares kopējais apgrozījums pērn bijis aptuveni 1,5 miljardi latu.
Saimniekošanu Latvijas mežos uzrauga Valsts meža dienests: 10 virsmežniecību, 77 mežniecības,aptuveni 900 cilvēku.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna draud nepildīt ministra rīkojumu un rakstīt atlūgumu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbild – būs cits, kurš pildīs.