Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (LKLIP) atklātā vēstulē aicina izvērtēt iespēju atstāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību.
Atklātā vēstule LKLIP lūdz jautājumu par Varakļānu novada vietu Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma struktūrās skatīt "vēsturiskā taisnīguma un Satversmē noteikto valsts pamatvērtību kontekstā", aicinot nevirzīt un neatbalstīt grozījumus "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz Varakļānu novadu līdz ar 2025.gada pašvaldību vēlēšanām pievienot Madonas novadam.
Savu viedokli LKLIP pamato, citējot Latvijas Republikas Satversmes 3.pantu, kurš nosaka, ka "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale". Savukārt Latviešu vēsturisko zemju likuma norma nosaka, ka "īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, kā arī valsts un pašvaldības institūciju tīklojumu, ir jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas".
Pirms padomju okupācijas vēsturiskais Varakļānu pagasts ietilpa Latgalē, Rēzeknes apriņķī, pausts vēstulē. Padomju okupācijas režīms izjauca Latvijas administratīvo iedalījumu, kas atbilda Satversmei, graujot iedzīvotāju piederības izjūtu savai kultūrvēsturiskajai zemei, līdz ar to arī graujot Latvijas pamatus, apgalvo vēstules autori. Pēc viņu paustā, vēsturiskais Varakļānu pagasts tika sašķelts, tā vienu daļu ar Varakļānu pilsētu pievienojot Madonas rajonam, otru daļu - mūsdienu Dekšāres pagastu - pievienojot Rēzeknes rajonam.
Šodienas "neskaidrā" situācija par Varakļānu novada piederību vienam vai otram reģionam ir padomju okupācijas sekas, kas joprojām nav novērstas, uzskata vēstules autori. "Tas nav tikai jautājums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam. Tas ir jautājums par vēsturisko taisnīgumu un cieņu pret Latgali kā latviešu vēsturisko zemi, kas 1917.gada aprīļa Latgales latviešu kongresā lēma par Latgales kā vienota veseluma apvienošanos ar pārējām latviešu zemēm, liekot pamatus Latvijas valstij," raksta LKLIP pārstāvji.
Viņi uzsver, ka šis ir arī jautājums arī par Latgales un tās pilsoņu pārstāvniecību Saeimā, jo šāda administratīvi teritoriālā iedalījuma rezultātā tiek samazināts pilsoņu skaits Latgales vēlēšanu apgabalā.
Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kas simtprocentīgi teritoriāli ir Latgales vēsturiskās zemes daļa, bet iekļauta Vidzemes plānošanas reģionā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, Vidzemes statistikas reģionā, sacīts vēstulē.
LKLIP pauž pārliecību, ka Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām.
Neizpratni vēstules autoriem radot arī fakts, ka arguments šādai rīcībai ir konsultatīvā iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījušies nepilni 34% balsstiesīgo. "Kāpēc tieši tikai šajā gadījumā iedzīvotāju aptauja un šāds balsojums kļūst svarīgāka par likumu un arī Satversmi?" viņi retoriski vaicā.
Ievērojot minētos apstākļus un to, ka pati Varakļānu novada kopiena ir krasi polarizējusies jautājumā par pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam, LKLIP aicina izvērtēt iespēju atstāt Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību.
Latgales kongresa lēmumu izpildes padome ir izveidota 2022.gada aprīlī Rēzeknē notikušā Latgales kongresa rezolūcijas izpildei. Kongress pulcēja vairāk nekā 100 ekspertus zinātniski lietišķajās diskusijās. Kongresu atklāja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, diskusijās piedalījās Ukrainas un Polijas vēstnieki, Norvēģijas, Polijas, Nīderlandes eksperti valodu politikas, uzņēmējdarbības jomās. Kongresam kopumā klātienē bija reģistrējušies 343 delegāti, viesi un klausītāji. Kongress noslēdzās ar rezolūcijas pieņemšanu.
LKLIP uzdevums ir vērtēt kongresā pieņemto prasību izpildi un sniegt sabiedrībai pārskatus par rezolūcijas īstenošanas gaitu. Padome 15 cilvēku sastāvā tika ievēlēta kongresā. Padomes sastāvā ir Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Šuplinska, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Daugavpils Universitātes rektore Irēna Kokina, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule, Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks (NA), jurists Agris Bitāns un citi Latgales sabiedrības aktīvisti.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā tiesību aktu portālā (TAP), Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.
Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.
Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.
Madonas novada un Varakļānu novada pašvaldību vadītāji ir gatavi novadu apvienošanai un dažas funkcijas jau patlaban īsteno kopīgi.
