Profesore: Arī sievietēm pēc 50 gadu vecuma ir risks saslimt ar HIV

© Kaspars Krafts/f64

Arī sievietēm pēc 50 gadu vecuma ir risks saslimt ar HIV, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, komentējot pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem rezultātus.

Viņa norādīja, ka kopumā satraucoši ir vērtējama retāku kontracepcijas metožu lietošana vecuma grupā virs 50 gadiem, kad grūtniecības risks esot niecīgs, taču joprojām pastāv risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Viņa uzsver, ka sabiedrība būtu jāizglīto par šiem jautājumiem, jo arvien vairāk parādās svaigi HIV inficēšanās gadījumi.

Pētījums arī liecina, ka, lai arī lietojamo kontracepcijas metožu topā ietilpst arī prezervatīvi, tomēr tajā parādās arī kalendārā metode un pārtrauktais dzimumakts, sacīja profesore, norādot, ka tā ir traģēdija. Viņa atsaucas uz savulaik biedrības "Papardes zieds" pētījumu, kurā tika vaicāti jautājumi par to, vai prezervatīvs tiek izgatavots no kaučuka, cik garš ir menstruālais cikls, vai maksts un vagīna ir divi dažādi orgāni vai tomēr viens. Jau toreiz vairums bija snieguši kļūdainas atbildes, kas atspoguļo to, cik nepietiekamas ir viņu zināšanas.

Tāpat esošais pētījums apliecina, ka daļa sieviešu neveic dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningu pēc uzaicinājuma saņemšanas, pamatojot to ar laika trūkumu un to, ka viņām tāda izmeklēšana neesot vajadzīga, norādīja Ķīvīte-Urtāne. Viņa uzsvēra, ka tā ir bēdīga situācija, ņemot vērā, ka Latvijā ir augsti abu šo slimību saslimstības un mirstības rādītāji.

Vēl satraucoši esot tas, ka katra desmitā sieviete grūtniecības laikā ir smēķējusi, bet tikai puse no iedzīvotājiem, kuriem ir bērni, runā ar viņiem par seksuālās reproduktīvās veselības tēmām. Tomēr otra puse to nedara vispār.

"Šie dati mums sniedz argumentus. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saka, ka skolā viss kārtībā, ka bērni tiek izglītoti par menstruācijām, tad šeit mēs varam redzēt, ka esošo situāciju, vai tā ir vai nav. Pētījums tika veikts ar to domu, lai redzētu tās vājās vietas, kur nepieciešami uzlabojumi un kurām mums jāpievērš uzmanība," sacīja profesore.

Latvijā

Zviedrija un Somija gatavo savas valsts iedzīvotājus iespējamajam karam. Cik gatavi esam mēs? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā „Ziņu TOP” atbild 14. Saeimas deputāts (Latvija pirmajā vietā), bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.