Sprūds: Nesteigšos apgalvot, ka Latvija noteikti izstāsies no Otavas konvencijas

© Dmitrijs Suļžics/MN

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nesteigšoties apgalvot, ka Latvija noteikti izstāsies no Otavas konvencijas.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka ir jāsagaida vispusīgs izvērtējums, lai varētu pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no konvencijas.

Diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas ir svarīga, domājot par mūsu un mūsu robežas aizsardzību, gan arī mūsu starptautisko saistību kontekstā, sacīja Sprūds.

Sprūds sacīja, ka Latvijai bruņojumā ir gan prettanku mīnas, gan vadāmās kājnieku mīnas. Pašlaik tiekot izstrādāts robežas aizsardzības plāns, kas līdz mēneša beigām tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Ministrs arī uzdevis izvērtēt, kādi ir scenāriji robežas stiprināšanai un mīnu izmantošanai. Šis izvērtējums sagaidāms tuvākajās dienās.

Ir zināmi riski, jo Kanāda, kuras kaujas grupa uzturas Latvijā, ir vadošā valsts šīs konvencijas virzīšanā un aizstāvēšanā. Noteikti nepieciešamas konsultācijas ar sabiedrotajiem - tās pašlaik arī notiek, klāstīja Sprūds.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.

Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais