Šogad aprīļa sākumā vēl 2500 personām noslēgsies likumīgais uzturēšanās Latvijā statuss

Krievijas pilsoņu, kas nepilda Imigrācijas likuma prasības, izraidīšanas process no Latvijas notiek tiesiski, pie šāda secinājuma šodien nonāca Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, kuri iepazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto informāciju par procesa gaitu.

Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību. Šie cilvēki var pieteikties arī cita veida uzturēšanās atļaujām Latvijā, taču tās sniedz mazākas sociālās garantijas.

PMLP priekšniece Maira Roze pastāstīja, ka pašlaik 985 Krievijas pilsoņi nonākuši tik tāl', ka PMLP tiem nosūtījusi atkārtotas vēstules, ka viņiem likuma prasību nepildīšanas dēļ Latvija būs jāpamet. Pie tiem no šiem cilvēkiem, kuri uz vēstulēm nereaģēs un neinformēs par savu situāciju, dosies Valsts robežsardze, lai pārbaudītu situāciju. Piemēram, cilvēks var pats jau būt aizbraucis prom no Latvijas.

Roze pastāstīja, ka vēl gaidāmajos rīkojumos par izraidīšanu būs dots laiks atstāt Latviju 30 dienu laikā, reizē šīs personas vēl var lūgt PMLP pagarināt rīkojuma izpildi līdz gadam. Tāpat rīkojumu var apstrīdēt PMLP vadītājai un pēc tam tiesā.

Tāpat minētajiem 985 cilvēkiem joprojām ir tiesības iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ja viņiem likumā ir paredzēta tāda iespēja, piemēram, ģimenes apvienošanai. Taču, ja šīs personas pašas neko nedara, viņām pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas būs jābrauc prom no Latvijas, akcentēja PMLP vadītāja.

Lai attiecīgajam cilvēkam būtu iespēja saņemt uzturēšanās atļauju, PMLP no valsts drošības iestādēm sagaida atzinumu par personu. Attiecībā uz Krievijas pilsoņiem tiek veikta papildu pārbaude, viņiem jāaizpilda papildu anketa, kā arī pie nepieciešamības drošības iestādes intervijā izvaicā attiecīgos cilvēkus.

Deputāts Oļegs Burovs (GKR) vaicāja, ko robežsardze dara, ja izraidāmā persona neatrodas deklarētajā adresē. PMLP priekšniece atzīmēja, ka robežsardze arī vērtē citu informāciju, piemēram, vai persona ir pārdevusi savu dzīvesvietu. Gadījumā, ja personas būs pārvākušies un dzīvos citur Latvijā, tad attiecībā uz tādām personām tālākās darbības tiks veiktas, kad tiktu konstatēts, ka persona valstī uzturas nelegāli.

Pēc atbilžu saņemšanas no PMLP priekšniece deputāte Glorija Grevcova pauda, ka mudinās Krievijas pilsoņus izmantot tiesības sniegt dokumentus, lai rastu kādu risinājumu.

Vairākus jautājumus uzdeva deputāts Ingmārs Līdaka (AS), kurš arī pēc atbilžu saņemšanas norādīja, ka attiecīgajiem cilvēkiem vēl ir iespējams pagūt iesniegt dokumentus, lai rastu kādu no likumā paredzētajiem risinājumiem. Komisijas sēdē izskanēja, ka personai ir tiesības lūgt pagarinājumu izraidīšanas termiņam, kā arī pieteikties uzturēšanās atļaujai ģimenes apvienošanas dēļ.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) sēdēs sākumā pauda, ka svarīgi, lai process iet uz priekšu bez ekscesiem, "kā tas piederas Latvijā kā tiesiskā valstī". Pēc PMLP vadītājas uzklausīšanas Kūtris norādīja - ja kāds, kurš nebūs apliecinājis valsts valodas zināšanas un bez atbilstošas atļaujas būs palicis Latvijā, tad Latvijas robežsardze attiecīgās personas izbraukšanu organizēs atbilstoši normatīvu prasībām un individuāli.

Deputāts Līdaka vaicāja, vai robežsardzei, kura jau ir apgrūtināta ar darbu pie Baltkrievijas robežas, ir iespējas pārbaudīt dažus tūkstošus adrešu. Roze skaidroja, - lai lieki netērētu robežsardzes resursus, PMLP izsūtīja ierakstītās vēstules par to, ka plānots izdot rīkojumu par personu izraidīšanu.

Roze arī norādīja, ka attiecībā uz vēl 2500 personām, kam likumīgais uzturēšanās Latvijā statuss noslēgsies šogad aprīļa sākumā, jāņem vērā, ka viņas jau ir sadarbojušies ar Latvijas valsti, cenšoties nokārtot valsts valodas pārbaudi. Tā ir atšķirība no pašlaik aktuālā skaita - 985 Krievijas pilsoņiem -, kuri līdz šim sadarbību nav izrādījuši. Līdz ar to PMLP vadītāja prognozē, ka lielākā daļa no šiem 2500 iesniegs kādus dokumentus, lai lūgtu vērtēt iespējas viņiem turpināt likumīgi uzturēties Latvijā. Arī šajos gadījumos izšķirošs būs valsts drošības iestāžu atzinums attiecībā uz konkrēto indivīdu.

Minētie cilvēki ir tie, kuri reiz tika kārtojuši valodas pārbaudi, taču to netika nokārtojuši. Viņiem likums paredz iespēju valodas pārbaudi kārtoti atkārtoti divu gadu laikā, taču līdz tam ir jāpieprasa termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem. Tomēr no aptuveni 5000 šādām personām ap 2500 nav tālāk neko darījušas un nav iesniegušas nekādus dokumentus, tātad arī faktiski nepilda likuma prasības un valsts viņiem būtu jāpamet. PMLP šiem Krievijas pilsoņiem atgādinās par likumā noteiktajiem pienākumiem un līdz 1.aprīlim dos iespēju iesniegt nepieciešamos dokumentus.