Veselības ministrija (VM) zāļu cenu samazināšanas plānā sola apsvērt vēl vairāk samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) recepšu zālēm, taču konkrētākas diskusijas un aprēķini par iespējām gaidāmi vēlāk, kad valdošā koalīcija šogad spriedīs par plašākām izmaiņām nodokļos, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē klāstīja ministrijas pārstāvji.
Latvijā jau šobrīd tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir zemāka - 9% visiem medikamentiem, bet Lietuvā - 5% kompensējamiem medikamentiem, savukārt pārējiem medikamentiem tur tiek piemērota standarta likme 21%.
Komisijā veselības nozares pārstāvji pauda atbalstu VM izstrādātajam plānam zāļu cenu samazināšanai, taču saskatīja arī potenciālas problēmas, kuras nāksies risināt, ieviešot tajā paredzētos pasākumus. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāvis Sergejs Akuličs pauda bažas, ka nākotnē aptieku pieejamība varētu pasliktināties, ņemot vēra farmaceitu vecumu, aptieku struktūru, tāpēc visiem būs jādomā par aptieku reģionālo pārklājumu. Tāpat būs jāatrod līdzsvars starp zāļu finanšu un fizisko pieejamību, jo varot nākties izšķirties, vai "vēlamies mazāk maksāt par zālēm, vai tomēr lai tās ir pieejamas".
Arī Latvijas Farmaceitu biedrība atbalsta VM izstrādāto plāno. Biedrības pārstāve Dace Ķikute norādīja, ka turpmāk diskusijās jārisina jautājumi par farmaceitu lomu un pieejamību, tostarp to atalgojuma celšanu. Šobrīd farmaceitu atalgojums esot par 50% mazāks nekā ārstiem. Biedrība vēlas, lai medikamentu piegādes ceļu pārraudzītu farmaceits, nevis komersantu tīkla menedžeris, kas nereti neesot jomas speciālists.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kurai plāna apspriešanas gaitā izvērsās pamatīga saplūkšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), vērsa uzmanību, ka VM izstrādātajā ziņojumā nav iekļauts jautājums par zāļu pieejamību un apgādi nacionālā apdraudējuma gadījumā. Viņa pauda, ka tā ir problēma, jo valsts drošībā ietilpst arī medikamentu pieejamība iedzīvotājiem.
Vienlaikus viņa atbalsta VM ideju par farmaceita lomas stiprināšanu, taču daudzos aspektos tas esot saistīts ar finansējumu, jo farmaceitam arī par apkalpošanu jāsaņem atlīdzība.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis apliecināja, ka par zāļu pieejamību apdraudējuma gadījumā tiek domāts un esot sākts darbs kopā ar Aizsardzības ministriju. Patlaban liela daļa informācijas par risinājumiem šajā jautājumā esot ierobežotas pieejamības informācija.
VM izstrādātajā plānā norādīts, ka ministrija apņemas sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā izvērtēt iespēju pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) recepšu zālēm, to vēl vairāk samazinot. Šo priekšlikumu ministrija bija iekļāvusi arī šodien prezentētajā prezentācijā.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) izteicās, ka viņam radies iespaids, ka priekšlikums par PVN samazināšanu medikamentiem prezentācijā esot saglabāts "pieklājības pēc", jo viņš dzirdējis, ka šis priekšlikums tiks apspriests 2025.gada budžeta veidošanas kontekstā. Tas, pēc viņa vārdiem, nozīmē, ka, visticamāk, šāds priekšlikums netiks atbalstīts. Attiecīgi viņš vaicāja VM, cik augsta ir iespējamība, ka PVN zālēm tiks samazināts.
Uršuļskis atzina, ka nevar pateikt, ka nodoklis tik tiešām tiks samazināts. Tomēr viņš norādīja, ka PVN samazināšana medikamentiem tiks skatīta kontekstā ar citu nozaru aicinājumu samazināt tām nodokli.
Savukārt Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) ir pārliecināts, ka jautājums par PVN samazināšanu zālēm vēl tiks skarts politiskajās sarunās. Vienlaikus viņš aicināja ministriju nepaust apgalvojumus, ka PVN samazināšanai nebūs nekāda efekta uz zāļu gala cenu.
Komisijā klātesošie vienojās sekot līdzi VM priekšlikumu izpildei un turpināt diskutēt, kad būs zināmi arī konkrēti risinājumi.