Valdība otrdien pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) devītā projektu uzsaukuma finansējumu dzelzceļa "Rail Baltica" projektam, kurā tostarp valdība atbalstīja valsts budžeta līdzfinansējumu 79,6 miljonu eiro apmērā "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.
SM norāda, ka 2023.gada oktobrī parakstīts finansēšanas līgums ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par papildu atbalstu 298 miljonu eiro apmērā no EISI "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanai Latvijā.
Vienlaikus SM informē, ka finansējums izmantots "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezgla būvdarbu ceturtajai fāzei, kā arī "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras pie lidostas "Rīga" būvdarbu trešajai un ceturtajai fāzei.
Tāpat finansējums paredzēts posma Imanta-Lietuvas robeža būvdarbu otrajai fāzei, Iecavas infrastruktūras apkopes punkta pielāgošanai būvniecības loģistikas centram un nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa turpināšanai, atzīmē SM.
Tādējādi, lai ieviestu plānotās Latvijas aktivitātes pilnā apmērā un plānotajā laika grafikā, nepieciešams nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu 79,6 miljonu eiro apmērā finansēšanas līgumos piešķirtajai ārvalstu finanšu palīdzībai,
norāda ministrijā.
Vienlaikus SM informē, ka papildu nepieciešams arī valsts budžeta priekšfinansējums, kas tiks atgriezts valsts budžetā pēc finansējuma saņemšanas no CINEA.
Attiecīgi finansēšanas līguma saistību izpildei SM iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu pārdalei nepieciešamā valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai.
Vienlaikus SM atgādina, ka ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu Latvijā tiek attīstīta ilgtspējīga mobilitāte, tostarp kopš 2015.gada "Rail Baltica" projekts tiek īstenots ar EISI finansējumu.
Latvijai, piedaloties Eiropas Komisijas izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no EISI, tostarp no Militārās mobilitātes aploksnes, līdz 2023.gadam parakstīti kopumā desmit finansēšanas līgumi un nodrošināts finansējums aptuveni 916 miljonu eiro apmērā, atzīmē SM.
LETA jau vēstīja, ka 2023.gada decembrī par "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) un pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par "Rail Baltica" pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher", kuras uzvarēja starptautiskā konkursā.
Pamattrases būvdarbi ietver "Rail Baltica" izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 230 kilometru garumā - sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju - izbūve, tostarp zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
Vienlaikus SM pārstāvji iepriekš norādīja, ka, parakstot līgumu, Latvija uzņemas valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem 165 miljonu eiro apmērā, kuriem jau nodrošināts EISI finansējums.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 mm - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.