Svētdiena, 21.aprīlis

redeem Anastasija, Marģers

arrow_right_alt Latvijā

Saeimas pārstāvis tiesā par valodas prasībām Krievijas pilsoņus Latvijā salīdzina ar ciemiņiem, kuriem jārespektē namatēva kārtība

© Jānis Vecbrālis/MN

Neviens ciemiņš netiek dzīts ārā no saimnieka mājām, ja vien ciemošanās laikā respektē mājas iedibināto kārtību, otrdien debatēs Satversmes tiesā (ST) lietā par normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas, norādīja Saeimas pārstāvis, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.

Tiesas debatēs Vītoliņš norādīja, ka, iegūstot valsts pilsonību, persona uzņemas zināmus pienākumus, tostarp, būt lojālam pret valsti, vienlaikus pastāvīgi vēloties palikt Latvijā. Šāda rīcība esot diametrāli pretēja.

"Tēlaini sakot, ārzemnieki ir ciemiņi mājā. Šeit vispārpieņemtās uzvedības normas ļauj māju saimniekam skatīt, kas nāk ciemos un kas nē. Tādēļ Saeima, raugoties piesardzīgi, uzskatīja par vajadzīgu atteikties no Imigrācijas likuma normā paredzētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, lai ārējos apstākļos un faktiskajā situācijā vienkāršotā iespēja saņemt Krievijas pilsonību un vienkāršotā veidā saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā vairs nepastāvētu," uzsvēra Vītoliņš.

Šie uzturēšanās atļauju īpašnieki, ievērojot ārējos apstākļus, pēc iespējas ātrāk būtu padziļināmi pārbaudāmi. Šiem ārzemniekiem, ievērojot ārējos apstākļus, būtu pēc iespējas ātrāk jāapgūst valsts valoda vismaz pamata A2 līmenī. Tāpat Saeima jau uzsvērusi, ka valsts valodai ir būtiska nozīme spējā pastāvīgi iegūt informāciju, spriest, kritiski domāt un pieņemt racionālus lēmumus.

"Neviens ciemiņš netiek dzīts ārā no saimnieka mājām, ja vien ciemiņa ciemošanās respektē mājas iedibināto kārtību," debatēs uzsvēra Vītoliņš.

"Kādi bija Krievijas pilsonības pieņemšanai šo cilvēku iekšējie motīvi, kas pretēji ārējiem motīviem ir vieni no spēcīgākajiem? Nostaļģija pēc atgriešanās PSRS Kremļa vadībā? Krievijas televīzijas raidījumi par Krievijas varenību un vēlmi piederēt šai varenībai? Savas ikdienas dzīves centra iekārtošana Krievijā? Vieglāka ceļošana un ilgstošāka uzturēšanās tiesību baudīšana Krievijā, tostarp, Krievijas pensijas saņemšana? Tas ir katra iekšējās pasaules jautājums. Tomēr šī iekšējā pasaule atspoguļojas ārējā rīcībā, un pilsonības pieņemšana nav mirkļa emociju radīta izvēle," uzsvēra Vītoliņš.

Viņš norādīja, ka apstrīdēto normu pieņemšana nav atbildes pasākums Krievijas iebrukumam Ukrainā, un šo normu pieņemšana nav Krievijas pilsoņu sodīšana par Krievijas sākto karadarbību.

"Normu pieņemšana ir piesardzības pasākums, skatoties uz citu valstu pieredzi saistībā ar Krievijas politiku, ko īsteno tās pilsoņi, proti, skatoties uz Krievijas iestaigāto taciņu citas valsts sabiedrības šķelšanā, iekšējo konfliktu radīšanā un visbeidzot neatkarīgu valsts teritoriju okupēšanā," piebilda Vītoliņš.

ST šajā lietā nolēmumu pasludinās 15.februārī plkst.12.

Jau ziņots, ka ST pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Viņi lūdz tiesai vērtēt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta atbilstību Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 96.pantam.

Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58.punkts iekļauts ar 2022.gada 9.septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 24.septembrī, un nosaka, ka Krievijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā bija derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz septembrim bija jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi. Vēlāk termiņš valodas prasmes pārbaudes nokārtošanai tika pagarināts par diviem gadiem.

Ar minētajiem grozījumiem no Imigrācijas likuma citstarp tika izslēgts 24.panta pirmās daļas 8.punkts, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Saskaņā ar apstrīdēto normu no 1.septembra viņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās zaudēja spēku. Savukārt, lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Pieteikumā pausta nostāja, ka ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēji tiekot nostādīti nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu. Turklāt, atņemot valsts piešķirto pastāvīgo statusu, tiekot aizskartas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 96.pantam. Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 91.panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Lietā ir apvienoti vairāki pieteikumi. Iepriekšējā tiesas sēdē tika uzklausītas pietecēju aizstāves un Saeimas pārstāvis, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāves.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz pērnā gada 1.septembrim bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.