KEM: Latvijai ir būtiski, lai virzība uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību neradītu situāciju, kas paaugstinātu enerģētiskās nabadzības līmeni
Neformālās Vides ministru padomes pirmajā dienā dalībnieki diskutējuši par pielāgošanos klimata pārmaiņām un taisnīgu pārkārtošanos, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Šā gada 15. un 16.janvārī Briselē norisinās neformālā Vides ministru padome. Sanāksmes pirmajā dienā Latviju pārstāvēja KEM.
Pirmdienas rīta sesijā Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore Līna Jlē-Monēna iepazīstināja klātesošos ar Eiropas Savienības (ES) pirmā klimata riska novērtējuma provizoriskajiem rezultātiem. Pamatojoties uz jaunākajiem atklājumiem, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija tika aicinātas izteikt viedokli, kā ES politika visefektīvāk var veicināt vides, ekonomikas un sabiedrības noturību klimata pārmaiņu radītājām sekām.
Runājot par pielāgošanos un noturību pret klimata pārmaiņām, diskusijas dalībnieki uzsvēra klimata pārmaiņu būtisko ietekmi un radītos zaudējumus. Vienlaikus diskutēts par dažādos līmeņos nepieciešamo rīcību, uzsverot lielo lomu lokālajai rīcībai un sasaisti ar citām nozarēm, jo sevišķi lauksaimniecību, mežsaimniecību, pilsētvidi un citām nozarēm, kā arī nepieciešamību klimata pārmaiņu pielāgošanās aspektus sekmīgāk integrēt citās jomās, kā arī dalīties ar labās prakses piemēriem.
KEM norāda, ka kontekstā ar finansējumu vienlīdz būtiski ieguldīt gan publisko, gan privāto finansējumu. Lai gan provizoriski pielāgošanās izmaksas varētu būt lielas, nepielāgošanās radītie finanšu zaudējumi varētu būt vēl lielāki.
Latvija kopumā atbalsta ES īstenoto politiku klimata risku novērtēšanā un īstenotos pasākumus, pielāgojoties klimata pārmaiņām, norāda KEM. Ministru kabinets 2019.gadā apstiprināja Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030.gadam plānu. Plāna mērķis ir mazināt Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmi un izmantot gudri un lietderīgi klimata pārmaiņu ietekmi, saskatot labumus. Vienlaikus drīzumā KEM noslēgs darbu pie Klimata likuma, kas paredz ik pēc 10 gadiem izstrādāt, kā arī atjaunot klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu.
Neformālās padomes pēcpusdienas sesijas laikā debatēs galvenā uzmanība pievērsta taisnīgai pārejai. Valstis tika aicinātas diskutēt par ES un dalībvalstu turpmākajiem soļiem, kas valstīm jāveic, lai izveidotu visaptverošāku taisnīgas pārkārtošanās politiku, kas pilda solījumu nevienu neatstāt novārtā, brīdī, kad ES virzās uz oglekļa neitrālu, ekoloģiski ilgtspējīgu, netoksisku un visaptverošu aprites sabiedrību un ekonomiku līdz 2050.gadam.
KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore Ilze Prūse norāda, ka Latvija atbalsta ES īstenoto politiku klimata mērķu sasniegšanā, tomēr būtiski ņemt vērā katras dalībvalsts atšķirīgo nacionālo situāciju un labklājības līmeni.
"Ceļā uz klimatam draudzīgu ekonomiku jārēķinās ar dekarbonizācijas pasākumu ietekmi uz sabiedrību kopumā, īpaši, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri lielu savu ienākumu daļu izdod par enerģijas patēriņu un transportlīdzekļu izmantošanu vai to sniegtajiem pakalpojumiem un, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt citiem alternatīviem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes risinājumiem," pauž Prūse.
KEM norāda, ka Latvijai ir būtiski, lai virzība uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību neradītu situāciju, kas paaugstinātu enerģētiskās nabadzības līmeni. Vienlaikus Latvija novērtē ES pieejamos solidaritātes mehānismus - Taisnīgas pārejas pārkārtošanās fonds, Atveseļošanās un noturības mehānisms, kas sniedz iespēju nodrošināt ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļajai pārejai saskaņā ar ES prioritātēm. Savukārt Sociālais klimata fonds atbalsta sociāli visneaizsargātākās sabiedrības grupas, tostarp mazaizsargātas mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un transporta lietotājus.
Neformālās sanāksmes otrajā diena, 16.janvārī, norisinās diskusijas par aprites ekonomiku, dalībvalstu pārstāvjiem apmainoties ar viedokļiem par aprites ekonomikas un resursu pārvaldību ES un globālā līmenī.
Vienlaikus norisināsies arī diskusija par to, kā veicināt pilnīgu pāreju uz aprites ekonomiku un kā aprites ekonomika varētu palīdzēt risināt trīskāršo ekoloģisko krīzi - klimata pārmaiņas, vides piesārņojums un biodaudzveidības zudums. Latviju šajās diskusijās pārstāvēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
ES Padomes prezidējošā valsts no 2024.gada 1.janvāra ir Beļģija. Prezidējošās valsts pienākumus tā pārņēma no Spānijas.