Krimināllietā pirmajā instancē attaisnotais apsūdzētais Oļegs Ossinovskis un viņa advokāte Jeļena Kvajtkovska pirmdien pieteica noraidījumu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesim Zigmundam Dunduram. O. Ossinovskis par tiesneša rīcību pieprasījis veikt arī disciplināro izmeklēšanu.
Noraidījums pamatots ar tiesneša īpašo pretimnākšanu valsts apsūdzības uzturētājai krimināllietā prokurorei Evitai Masulei ar mērķi panākt valsts apsūdzībai labvēlīgu rezultātu. Kad Vidzemes rajona tiesa Cēsīs apmierinot aizstāvības lūgumu pieprasīja Rīgas apgabaltiesai nosūtīt tiesai vairākus tiesas sēžu protokolus, kuros fiksēta liecinieku nopratināšana, tiesnesis Z. Dundurs atteicies nosūtīt materiālus aizbildinoties ar izmeklēšanas noslēpumu. Taču, kad prokurore vērsusies pie Z. Dundura vadītā tiesas sastāva lūdzot izsniegt no krimināllietas vairāku materiālu kopijas, tai skaitā tādu datu nesēju kopijas, kuru saturs ir īpaši aizsargājamas ziņas, kas iegūtas iejaucoties O. Ossinovska tiesībās uz privātās dzīvēs neaizskaramību, lūgums vēlīgi apmierināts.
Kriminālprocesa gaitā starp tiesu un aizstāvību jautājumā par piekļuvi krimināllietas materiāliem ir notikusi vairākkārtēja saziņa. Aizstāvība konstatējusi, ka tiesnesis “apmierinājis vienīgi pretlikumīgu prokurores E. Masules pieprasījumu izsniegt pievienošanai pie krimināllietas Nr. 13904001719 viņas selektīvi atlasītos krimināllietās Nr. 16870001615 materiālus, kas ir nepieciešamas apsūdzības uzturēšanai (un kas var radīt neobjektīvu priekšstatu par lietas faktiskajiem apstākļiem, ja lietai netiek pievienoti citi nozīmīgi lietas materiāli)”, teikts noraidījuma pieteikumā.
Aizdomas par apzinātu darbību
Aizstāvība tiesneša Z. Dundura darbībās saskata “likuma pārkāpumu tīšumu un acīmredzamu tendenciozitāti un labvēlību apsūdzības uzturētājiem krimināllietās Nr. 16870001615 un Nr. 13904001719, jo krimināllietas Nr. 16870001615 materiāli tika izsniegti vienīgi prokurorei E. Masulei, bet ne tiesai vai aizstāvim. ... Faktiski tiesneša Z. Dundura sniegtā argumentācija apliecina, ka viņš nostāda prokurori E. Masuli un viņas vēlmes augstāk gan par aizstāvību, gan par tiesu, kuriem tika atteikts izsniegt viņu pieprasītos materiālus (kas ir nepieciešami lietas objektīvai izskatīšanai un aizstāvības nodrošināšanai), gan arī par Kriminālprocesa likuma prasībām”, norāda aizstāvība.
Aizstāvība konstatējusi, ka Z. Dundurs, būdams pieredzējis jurists un profesionālis, nevarēja pieļaut likuma pārkāpumus savas nezināšanas vai nekompetences dēļ. Kā uzskata aizstāvība Z. Dundurs ir apliecinājis, ka viņš labi apzinās savu rīcību un tā veikta ar nodomu. “Šādu tiesneša Z. Dundura rīcību nevaru vērtēt savādāk, kā acīmredzamu nepatiku pret O. Ossinovski, tiesai iesniegtajā dokumentā norāda J. Kvjatkovska un O. Ossinovskis.
O. Ossinovskis sarunā ar “Neatkarīgo” skaidroja, ka viņam nav un nevar būt nekādu pretenziju pret Z. Dunduru kā pret cilvēku, taču tiesvedības gaitā ir radušās pamatotas šaubas par tiesneša rīcības objektivitāti, kas likusi apšaubīt viņa neieinteresētību izskatāmās lietas iznākumā. O. Ossinovskis pauda nožēlu un arī bažas par to ka tiesnesis, no trim, pēc to būtības praktiski vienādiem dokumentu izsniegšanas pieprasījumiem izskatāmajā krimināllietā apmierinājis tikai vienu, proti, prokurora pieprasījumu. Viņš uzsvēra, ka prokurora un advokāta pieprasījumi bijuši pilnīgi identiski. “Pats esmu īpaši likumpaklausīgs pilsonis un to pašu prasu arī no citiem. Esmu pārliecināts, ka sabiedrība nevar dzīvot pēc taisnības likumiem, jo taisnība visiem ir atšķirīga. Tādēļ dzīvot vajag saskaņā likumiem, vai tie mums patīk vai nē. Turklāt likumi jāpilda precīzi, burtiski un bez brīvas to interpretācijas.
Krimināllietas materiālos redzams, ka šo darījumu (domāts priekšapmaksas veikšana U.Magonim par viņa privāto sakaru izmantošanu, lai lobētu Daugavpils lokomotīvju remonta rupnīcas intereses Krievijas Dzelzceļā dēļ kura ir šī krimināllieta) konsultējis vadošais Igaunijas advokātu birojs. Darījums notika Igaunijas Drošības policijas kontrolē. Apšaubīt viņu kompetenci ne jums, ne man nav pamata. Darījums veikts, nepārkāpjot nevienu Igaunijas likumu.”, teica O. Ossinovskis.
Šī nav pirmā reize kad Rīgas apgabaltiesā publiski fiksēta tiesas un prokurora sadarbība centienos panākt notiesājošu spriedumu par jebkuru cenu. Tā piemēram tā dēvētājā Lemberga krimināllietā pirmās instances sprieduma tekstā tiesa acīmredzami bija pārkopējusi prokurora apsūdzības rakstu ar visām gramatisko nepilnību īpatnībām. Notiesājošais spriedums no valsts puses tika augstu novērtēts - prokurori saņēma gan ordeņus gan paaugstinājumus amatā, savukārt tiesas sastāva priekšsēdētāja jau divas nedēļas pirms sprieduma pasludināšanas tika paaugstināta amatā Rīgas apgabaltiesā bet pēc spieduma pasludināšanas kļuva par Augstākās tiesas tiesnesi.
Tā dēvētajā Magoņa krimināllietā arī nav izslēdzama tiesneša vēlme ar notiesājošā sprieduma palīdzību pakāpties karjerā. Taču ir vēl kāds blakus apstāklis. O. Ossinovskis ir galvenā persona vienpadsmit dažādās valstīs 55 strādājošo Skinest Group uzņēmumos. Skinest Group uzņēmumi šobrīd Ukrainā veic ļoti svarīgu funkciju loģistikas nodrošināšanā, tostarp arī militārās loģistikas. Šādu uzņēmumu darbības ietekmēšana, kaut vai īslaicīga to darbības apturēšana, kļūtu par būtisku pienesumu Krievijas bruņotajiem spēkiem. Ar notiesājošo spriedumu O. Ossinovskim iespējams panākt, vai vismaz iespējams mēģināt panākt aresta uzlikšanu arī Ukrainas uzņēmumu kontiem.
Krimināllieta, kurā apsūdzēts O.Ossinovskis un bijušas a/s “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis tiesā nonāca 2017. gada septembrī. Kopš tā laika apsūdzība O. Ossinovskim grozīta četras reizes, bet U. Magonim divas reizes. Jauns apsūdzības pieņēmums, kas tika izvirzīts apelācijas instances tiesā: O. Ossinovskis maksājis U. Magonim nevis par to, lai Latvijas dzelzceļš valdes loceklispanāktu no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” prezidenta Vladimira Jakuņina pasūtījumus AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, bet gan lai O.Ossinovska uzņēmums AS “Skinest Rail” uzvarētu Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmuma veiktajā konkursā par četru dīzeļlokomotīvju iegādi, kas AS “Skinest Rail” beidzās ar teju 2 miljonu eiro zaudējumu. Pirmajā instancē apsūdzētie 2021. gada janvārī tika attaisnoti. Limbažu tiesas spiedums izraisīja neadekvātu dusmu lēkmi tā brīža tieslietu ministrā Jānī Bordānā. Tiesnesis Kārlis Jansons neilgi pēc sprieduma līdz šim nenoskaidrotos apstākļos uzrakstīja atlūgumu un pameta tiesneša amatu.