Staņēvičs: Stradiņa slimnīcas neatliekamā uzņemšana šobrīd ir ļoti kritiskā stāvoklī

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs gribētu Stradiņa slimnīcas darbā pārņemt labo praksi no Austrumu slimnīcas, ļaujot Kompetenču centriem abās slimnīcās augt.

Staņēvičs intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban viņa loma PSKUS padomē ir uzraugoša. Viens no izaicinājumiem, ar ko saskārās pagaidu valde un padome, bija komanda un iekšējais klimats, otrs - būvniecība un slimnīcas A2 korpuss.

"Situācija, kāda tur bija iepriekš un kāda tā ir tagad, ir kā diena pret nakti. Skaidrs, ka šajā procesā ir ļoti daudz izaicinājumu, un izaicinoša ir arī sadarbība ar esošo būvnieku. Tāpat ir skaidrs arī tas, ka par pagātnē pieļautajām kļūdām būs jāmaksā, un turpmākais ceļš nekādā gadījumā nebūs līdzens," atzina Staņēvičs.

Viņa vērtējumā, pagaidu valde divos mēnešos esot izdarījusi daudz, tomēr šis gads būs ne mazāk smags tādēļ, ka ir pastāvīgas neskaidrības par finansējumu, beidzas līgums ar esošo būvnieku un ir jāmeklē risinājums, kā segt zaudējumus un tamlīdzīgi. Par to līdz maijam esot jābūt 100% skaidrībai, turklāt joprojām ir spēkā apņemšanās līdz 2025.gada vēlam pavasarim nodot A2 ēku ekspluatācijā.

"Tas PSKUS ir ļoti svarīgi, jo neatliekamā uzņemšana šobrīd ir ļoti kritiskā stāvoklī un tieši jaunajā korpusā ir plānota jauna neatliekamā uzņemšana. Tā jebkurā slimnīcā ir kā sirds, kas ir ļoti būtiska kopējai asinsritei," uzsvēra Staņēvičs.

Vienlaikus viņš gribētu pārņemt labo praksi no RAKUS uz PSKUS. Patlaban viens no pirmajiem panākumiem ir tas, ka starp abām slimnīcām tiks nodrošināta radioloģisko izmeklējumu informācijas apmaiņa. Tāpat Staņēvičs redz daudz lielāku iespēju sadarboties abu slimnīcu laboratorijām, kā arī citus kopējo resursu optimizācijas risinājumiem, lai nodrošinātu labāku izaugsmi.

"Skaidrs, ka Stradiņos mēs varam lepoties ar kardioloģijas sasniegumiem, bet, piemēram, Austrumu slimnīcā ir izcila hematoloģija. Kompetenču centriem abās slimnīcās ir jāļauj augt, jo abas slimnīcas kalpo nacionālajai drošībai, Daugavas abās pusēs piedāvājot pacientiem nepieciešamos pakalpojumus. Vēl nevienu dienu neesmu redzējis, ka ārsti kādā klīnikā sēdētu, rokas klēpī salikuši un bez darba, gluži pretēji - darba ir ļoti daudz," sacīja Staņēvičs.

Viņš uzsvēra, ka administrācijas devums un atbalsts ir tas, ka var izveidot infrastruktūru, lai tieši klīniskā izaugsme būtu ātrāka, brīvāka, ar iespējām vairot zinātniskos sasniegumus un uzlabot klīnisko sniegumu.

Runājot par PSKUS būvniecību, Staņēvičs atzina, ka kopumā daudz kļūdu pieļauts A2 korpusa būvniecības projektā un slimnīcas pārvaldībā. Vienlaikus viņš norādīja, ka milzīgs izaicinājums ir sadarbība ar esošo būvnieku, jo arī tur esot daudz trūkumu, tostarp komunikācijā, kas ir novēršami.

Viņš vērsa uzmanību, ka vienā no Saeimas komisiju sēdēm arī deputāte Ingrīda Circene (JV) esot minējusi, ka, iespējams, būtu jāizveido atsevišķa organizācija, kas pārvaldītu universitāšu slimnīcu nekustamos īpašumus. Staņēvičs uzskata, ka no jebkuras pārvaldības viedokļa raugoties, slimnīcai, uzņēmumam, organizācijai ir jādara tas, ko tā dara vislabāk.

"Mēs esam slimnīca - mēs ārstējam. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana nav slimnīcas pamatfunkcija, un, iespējams, ja mēs to nodalītu atsevišķā pārvaldības modelī, tas atvieglotu administratīvo resursu. Tas varbūt atrisinātu arī diskusijas par finansējumu, jo, ja mēs runājam par finansējumu, tad runājam arī par finansējumu administrācijai, kas nodarbojas ar būvniecību. Bet mums jau Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi nav par būvniecību, mums maksā par ārstniecību," uzskata Staņēvičs, piebilsto, ka diskusija par to noteikti vēl jāturpina.

Patlaban slimnīcas pagaidu valde un padome gaida prokuratūras izmeklēšanas rezultātus. Staņēvičs uzsvēra, ka gan slimnīcai, gan kopumā veselības aprūpei un sabiedrībai ir svarīgi gūt skaidrību par to, kas tad īsti notika.

LETA jau rakstīja, ka PSKUS jaunās A2 ēkas būvniecībai netiks apgūts plānotais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums aptuveni 23,3 miljonu eiro apmērā.

Atbildīgo institūciju pārstāvji pauda cerību, ka Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projektu varēs pabeigt, izmantojot nākamā plānošanas perioda 2023.-2027.gadam ES finansējumu. Komisijas deputāti par to izteica skepsi.

Šobrīd būvkompānija SIA "Velve" pabeigusi slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes.

Patlaban slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Prognozēts, ka PSKUS jaunās A2 ēkas būvniecība varētu tikt 2024.gada beigās.