"Baltic International Bank" nespēj norēķināties ar visiem kreditoriem; naudas aresti liek sākt BIB maksātnespēju

Kārtējā slēgtajā Latvijas komercbankā naudas izrādās mazāk nekā agrāk lēsts grāmatvedības dokumentos. Runa ir par “Baltic International Bank” (BIB), kura nespēj norēķināties ar visiem kreditoriem. LTV raidījums “de facto” vēsta, ka bankas kontos arestēti lieli naudas līdzekļi un būtiski sarukusi bankai piederošo nekustamo īpašumu vērtība.

Viena no mazajām Latvijas bankām BIB pirms gada, Ziemassvētku ieskaņas laikā, saņēma divas sliktas dāvanas vienā dienā. Pa bankas galvenajām durvīm ielauzās policija, veicot kratīšanu aizdomās par netīras naudas atmazgāšanu, un regulators izlēma banku slēgt, uzskatot, ka tā jau ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.

Banka tobrīd jau vairākus gadus bija stāvējusi kraujas malā. Uzraugi no BIB īpašniekiem Valērija Belokoņa un viņa brāļa Vilorija gaidīja svaigas naudas iepludināšanu iestādē.

Bankai it kā pat izdevās atrast jaunus investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tomēr bankas plāni noformēt vienu no viņiem par lielāko akcionāru nesaņēma Eiropas Centrālās bankas un Latvijas regulatora apstiprinājumu. Starp dažādiem mājasdarbiem banka un akcionāri neesot iesnieguši dokumentus, kas apliecinātu bankā iepludināto līdzekļu izcelsmi.

BIB slēdza 2022.gada decembrī, un sāka likvidācijas procesu. Par likvidatoru iecēla advokātu Olavu Ceru, kurš nepilna gada laikā secinājis, ka bankas seifā ir pārāk liels robs, lai nomaksātu visus parādus.

Pagājušā gada nogalē sagatavotais bankas likvidācijas plāns, ar ko iepazinās LTV raidījums “de facto”, liecina, ka bankas aktīvi 2022.gada beigās bija gandrīz 138,7 miljonus eiro vērti. Likvidācijas uzsākšanas brīdī pērn pavasarī aktīvi samazinājās līdz 104,2 miljoniem, savukārt rudenī pēc lielāko nekustamo īpašumu pārvērtēšanas un dažādu saistību dzēšanas aktīvu vērtība bija vairs tikai 76,3 miljoni eiro - puse no sākotnējā lēstā.

Visiem kreditoriem tagad neļauj samaksāt arī dažādi aresti. Valsts policijas izmeklēšanas dēļ ir arestētas vairākas bankai piederošas ēkas un vērtspapīri 20 miljonu eiro vērtībā. Citos kriminālprocesos arestēti bankas klientu finanšu līdzekļi 15,4 miljonu vērtībā.

Peļņu nenes četri no pieciem lielākajiem bankas kredītiem, kas izsniegti Spānijā, Bulgārijā, Ukrainā un Krievijā. Taču daudz jūtamāku mīnusu rada tieši pašai bankai piederoši īpašumi - tiek rēķināts, ka tie varētu būt zaudējuši vērtību 21.9 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā, ka pieejamie finanšu līdzekļi bankā izrādījās mazāk, likvidators aicināja tos, kam banka ir parādā, no daļas naudas atteikties. Tomēr līdz nospraustajam termiņam pagājušā gada nogalē vajadzīgo atsaucību neguva. Kreditori nebija gatavi brīvprātīgi atteikties vismaz no 39 miljoniem eiro. Tādēļ banku gatavo maksātnespējai.

Bankas likvidators Cers interviju “de facto” atteica, aprobežojoties ar īsu komentāru, kas ielikts viņa advokātu biroja mājaslapā. “Kopējais arestēto aktīvu apjoms un ievērojamā atšķirība starp aktīvu bilances un tirgus vērtībām ir pamats secinājumam, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai likvidācijas procesā,”raksta Cers.

BIB nav pirmā banka, pēc kuras slēgšanas izrādījies, ka naudas ir mazāk nekā atspoguļots grāmatvedībā. Un šis gadījums atkal liek šaubīties, vai Latvijā banku aktīvi ir korekti novērtēti.

“Šobrīd likvidators šos aktīvus ir pārvērtējis darbības neturpināšanas kontekstā. Protams, skatoties arī no šodienas apstākļiem, kad nekustamā īpašuma tirgus ir ar lejupslīdošu tendenci, redzams, ka tās nekustamo īpašumu tirgus vērtības ir būtiski atšķirīgas no tām, kas sākotnēji ņemtas pamatdarbības vajadzībām,” atzīst Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Pirms gada, būdama vēl Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, Purgaile uzskatīja BIB aktīvus par pietiekoši kvalitatīvi novērtētiem, kas tagad izrādījusies kļūdaina aplēse.

“Arī mums, Latvijas Bankai, šī krasā vērtību atšķirība ir radījusi jautājumus, kurus mēs adresējam tieši nekustamo īpašumu vērtētājiem, asociācijai, jo šīs aplēses ir ļoti atšķirīgas, arī runājot par ātrās likvidācijas vērtībām, kas mums rada šos papildus jautājumus, kā tas nākas,” saka Purgile.

Uz jautājumu, vai agrākie bankas aktīvu vērtējumi bijuši mākslīgi uzpūsti, viņa atgādina, ka jau gadu bankas darbības tiek izmeklētas kriminālprocesā, kura detaļas izmeklēšanas dēļ nevar komentēt.

Kas tieši tiek izmeklēts BIB darbībā, zināms ļoti aptuveni. Pērn Saeimā izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras viens no uzdevumiem bija pieķerties arī BIB slēgšanas apstākļiem. Komisijai adresētā vēstulē ģenerālprokuratūra 2023.gada sākumā atklāja, ka izmeklēšana ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot kontus un ieguldot finanšu līdzekļus bankas pamatkapitālā. Taču, lai neietekmētu krimināllietas, Saeimas izmeklēšanas komisija konkrētas bankas vispār nevētīja.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Vilim Krištopanam (LPV) esot žēl, ka Belokoņa banka izputējusi. Viņaprāt, prasības bankām ir pārāk stingras, un tās negarantē rezultātu.

“Mans viedoklis ir mazākuma viedoklis, bet es viņu nekad nemainīšu. Uzraudzība nav spējīga un nekad nebūs spējīga saprast, kas notiek bankā. Līdz ar to mēģina visu laiku piegriezt skrūves, cik nu vien var, un beigās vienalga izrādās, ka nav kaut ko pamanījuši, tāpēc, ka, ja gribēs [uzraugus] apmānīt, vienmēr apmānīs,” pārliecināts Krištopans.

Lai arī naudas atmaksa vairākiem BIB kreditoriem ir zem lielas jautājuma zīmes, banka ir spējusi norēķināties ar valsts administrēto Noguldījumu garantiju fondu, kas banku aizvēršanas gadījumā atdod naudu mazākajiem noguldītājiem.

Sagaidāms, ka nākamajā ceturtdienā par BIB maksātnespējas administratori apstiprinās Lindu Sniegu-Svilāni, kura darbam esot izraudzīta izlozes kārtībā.

Uzzināt bankas lielākā akcionāra Valērija Belokoņa viedokli par bankas maksātnespēju LTV raidījumam neizdevās. Viņš neatsaucās aicinājumam sniegt interviju.