Latviešu izcelsmes amerikāņu zinātniecei Esterei Sāns-Takeuči ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ Baltajā namā pasniedza ASV augstāko apbalvojumu par tehnoloģiskajiem sasniegumiem, vēsta laikraksts "The Buffalo News".
Takeuči par cilvēkiem implantējamo sirds defibrillatoru bateriju izgudrošanu piešķirta ASV Nacionālā zinātnes, tehnoloģiju un izgudrojumu medaļa, līdz ar to kļūstot par tikai trešo sievieti pēdējo 25 gadu laikā, kura tikusi pie šī apbalvojuma.
Takeuči apbalvota par viņas darbu "sudraba vanādija oksīda bateriju izstrādāšanā, kas nodrošina jaudu lielākajai daļai pasaulē implantēto sirds defibrillatoru, un pārējiem izgudrojumiem citu medicīnisko bateriju tehnoloģijās, kas uzlabo miljoniem cilvēku veselību un dzīves kvalitāti", teikts apbalvojuma paziņojumā.
Takeuči vecāki - Marija un Rūdolfs Sāni - nepiedzīvoja meitas pagodinājumu.
Kā laikrakstam stāstīja Estere, viņas tēvs bijis elektroinženieris un Sānu ģimene līdz Otrajam pasaules karam Rīgā bijusi turīga un atpazīta.
Kad Latvijā iebruka Sarkanā armija, padomju spēki vērsās pret Latvijas eliti, izsūtot uz Sibīriju 120 000 cilvēku, ieskaitot Rūdolfa Sāna brāļus. Raizējoties par savu likteni, Rūdolfs Sāns ar sievu 1945.gadā aizbēga uz Vāciju.
Pēc vairākiem bēgļu nometnē pavadītiem gadiem Sānu ģimenei 1951.gadā izdevās pārcelties uz ASV, kur viņi apmetās Kanzassitijā, kur arī piedzima viņu meita.
Rūdolfs Sāns sāka strādāt zārku rūpnīcā. Pirmie gadi Sānu ģimenei ASV bijuši grūti, dzīvojot nabadzībā, līdz tēvam izdevās atrast inženiera darbu Akronā, Ohaio štatā.
Estere jau no mazotnes interesējusies par tehniskām lietām, cieši sekojot līdzi un vērojot tēvu, kad viņš mājās veica kādus remontdarbus.
Ieguvusi izglītību ķīmijā Pensilvānijas universitātē un Ohaio štata universitātē Estere Sāna iekārtojās darbā medicīnas inženiertehnikas kompānijā "Greatbatch Inc", kas 1990.gadā saņēma Tehnoloģiju nacionālo medaļu par implantējamā kardiodefibrillatora izgudrošanu.
Savā darbā Estere saskārās ar milzīgu izaicinājumu - izstrādāt spēcīgu un ilgstoši strādājošu bateriju implantējamiem sirds defibrillatoriem, kas raida strāvas triecienu sirdij, lai pēkšņas sirdslēkmes gadījumā tā nepārstāj sisties.
Jaunajai baterijai bija jābūt miljons reizes spēcīgākai nekā parastai elektrokardiostimulatora baterijai, kas vienkārši notur sirdi normālā ritmā, skaidroja Takeuči.
Dažu gadu laikā zinātniecei un viņas komandai izdevās to paveikt. Kopš tā laika Takeuči turpina uzlabot bateriju tehnoloģiju, iegūstot vismaz 140 patentus, kas varētu būt vislielākais patentu skaits starp sievietēm visā pasaulē.
Pasniedzot prestižo apbalvojumu, ASV prezidents piebilda: "Tātad jūs esiet izglābusi miljoniem dzīvību, ja?"
"Liekas, ka es esmu," smaidot atbildēja Takeuči.