Izvirzīts kandidāts VID ģenerāldirektora amatam [papildināts 17:21]

© F64

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts kancelejas komisijas veiktās atlases, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem.

Ašeradens norāda, ka Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Atlases procesā novērtēts, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

Tādējādi Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus, uzsver Ašeradens.

Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus.

Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.

Šmite-Roķe aģentūrai LETA pavēstīja, ka viņa pilnībā atbalsta finanšu ministra redzējumu par VID reorganizāciju, un viņas turpmākā darbība būs vērsta uz tās mērķu izpildi un īstenošanu. Šmite-Roķe uzsver, ka ir nepieciešama strauja VID pārveide par klientorientētu iestādi, kas balstīta uz digitāliem pakalpojumiem, uzlabojot iestādes reputāciju iedzīvotāju vidū, vienlaikus turpinot nepieciešamo darbu ēnu ekonomikas mazināšanā.

"Arī es vēlos redzēt VID kā modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi, lai dienests kļūtu par modernāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā un vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā," pauda Šmite-Roķe.

Šmite-Roķe ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un pašlaik turpina studijas doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā.

VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas - VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai - sasniegšanu. Reformas ietvaros paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.

Galvenie jaunās ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta IT sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums ir klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Jautājumu par Šmites-Roķes apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā plānots skatīt Ministru kabinetā līdz janvāra beigām.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais