Līdz ar pavasara atkusni būtiski palielinājies apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par bedrēs sabojātām automašīnām. Apdrošinātāji lēš, ka šogad atlīdzību pieteikumu skaits augs.
Lai arī ceļu uzturētāji – pašvaldība vai valsts atbildīgās institūcijas – norāda, ka "var vērsties ar lūgumu radušos zaudējumus kompensēt", tomēr reāli to darīt nevēlas un aicina tiesāties. Par pierastu praksi kļūst atruna, ka autovadītājam jābrauc atbilstoši ceļa seguma stāvoklim. Transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai un kvalitatīva ceļu seguma nodrošināšanai – viņiem ir tiesības prasīt, lai tiktu nodrošināts atbilstošs ceļu segums, vai arī šo pienākumu neizpildes rezultātā piedzīt radušos zaudējumus.
Ceļu stāvoklis ir katastrofāls, turklāt bīstamas ir ne tikai Rīgas ielas un ieliņas, bet arī valsts nozīmes ceļi. Par to liecina autovadītāja Ulda Vītola stāsts: "Darbdienas rītā braucu no Rīgas pa Pleskavas šoseju, ievēroju atļauto ātrumu, taču nespēju izvairīties no diezgan prāvas bedres ar asām malām, kā rezultātā sasitu riepu un sabojāju disku." Pēc autovadītāja stāstītā, nekādu brīdinājuma zīmju uz ceļa (tas notika pirms Vangažiem) par iespējamām bedrēm vai ceļa seguma bojājumu nebija. Bojājumi nebija tik ievērojami, lai nevarētu turpināt ceļu, tāpēc policija netika izsaukta, un viņš turpināja ceļu, paziņodams par negadījumu apdrošināšanas kompānijai, kur iegādāts KASKO. "Apdrošinātāji pieteikumu pieņēma, taču, tā kā polise ir ar pašrisku, man bija jāpiemaksā par zaudējumu segšanu ap 100 latu no savas kabatas," stāsta U. Vītols.
Kompensāciju tiesīgs prasīt katrs cietušas automašīnas īpašnieks vai apdrošinātājs, taču lielākā daļa to nedara. U. Vītols ir apdomājis iespēju vērsties pie ceļu uzturētāja ar prasību segt šos zaudējumus, tomēr pagaidām to nav izdarījis, jo neredz iespēju atgūt šo naudu, dzirdējis – "ja nav policija, kas negadījumu piefiksējusi, izredžu neesot". Autovadītājs nesaprot, kāpēc ir jāmaksā transporta nodoklis, ja Latvijas ceļi ir tādā stāvoklī, kas nereti pat ir bīstami dzīvībai. "Ja es maksāju apdrošinātājam, es zinu – apdrošināšanas riska iestāšanās gadījumā man zaudējumus nosegs, bet te – es un tūkstošiem autovadītāju maksā valstij nodokļus, bet atbildības nekādas," tā U. Vītols.
Atlīdzības prasa vairāk
Apdrošinātāji ir vienisprātis, ka šogad atlīdzību pieteikumu skaits par bedrēs sabojātām automašīnām pieaugs. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO ekspertu aplēsēm, šogad atlīdzību pieteikumu skaits prognozējams vidēji par 15% lielāks nekā pērn. ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore Lilita Linde Neatkarīgajai stāsta: atlīdzību skaitam par auto nodarītiem bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ pēdējo gadu laikā ir tendence pieaugt. Pagājušā gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, šādu negadījumu skaits dubultojās.
L. Linde uzsver: jāņem vērā, ka pārvietošanās pa sliktiem ceļiem ne tikai apdraud satiksmes drošību, bet arī ietekmē auto tehnisko stāvokli, ievērojami samazinot tā kalpošanas laiku. ERGO šogad jau saņēmis pāris desmitus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu, turklāt nereti bojājumi gūti uz valsts un pat starptautiskas nozīmes automaģistrālēm. Atbilstoši ERGO 2010. gada statistikai vidējā bojājuma summa ir ap 125 latiem.
Tikai sliktāk
Arī kompānija BTA prognozē, ka atlīdzības pieteikumu skaits būs lielāks nekā citus gadus. BTA auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis Neatkarīgajai skaidro, ka iemesls ir mainīgie laika apstākļi, sniegs, ledus kūst, tad atkal sasalst, veidojot plaisas un bedres, protams, arī ceļu neapmierinošais stāvoklis, kas diemžēl tikai pasliktinās. BTA no 2010. gada marta ir atsākusi pārdot KASKO bedru apdrošināšanas polises, līdz ar to "šogad mums būs īpaši daudz pieteikumu par bedru negadījumiem". A. Eņģelis apstiprina: bojājumi gūti arī uz valsts nozīmes autoceļiem.
Apdrošinātāju akciju sabiedrības Seesam Latvia atlīdzību departamenta speciāliste Olga Timohova Neatkarīgajai apliecina, ka tieši pavasarī pieaug apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par bedrēs sabojātām riepām un saliektiem diskiem. Smagākos gadījumos nākas segt zaudējumus arī par sabojātu piekari. Seesam mēnesī vidēji saņem apmēram piecus pieteikumus, kad auto bojājumu iemesls bijusi iebraukšana bedrē.
Atbildību var prasīt…
Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs ceļu uzturētājs – valsts, pašvaldība vai privāta ceļa īpašnieks. Ja transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties pa nekvalitatīvu ceļa segumu un iebraucot bedrē, tiek radīti zaudējumi, viņš var vērsties pie ceļa uzturētāja vai īpašnieka un piedzīt radušos zaudējumus. Ja autovadītājam ir KASKO polise, tad viņš var cerēt uz apdrošinātāju. A. Eņģelis no BTA saka: "Atbildīgajām institūcijām ir jākompensē autovadītājam radītie zaudējumi, un mēs pieprasām šādus zaudējumus kompensēt. Esam arī konstatējuši, ka jāsniedz prasība uzreiz tiesā, jo nav vērts vērsties pie uzturētāja – atbildes pārsvarā ir negatīvas."
…un var tiesāties
Ja notikušajā saskatāma ceļu apsaimniekotāja vaina vai klaja nolaidība, apdrošināšanas kompānija, kas izmaksājusi atlīdzību klientam, regresa kārtībā var vērsties pret šo apsaimniekotāju. BTA vēršas tiesā, tomēr process ir ilgs, viens no skaļākajiem gadījumiem nonācis pat Augstākās tiesas senātā un galu galā bijis apdrošinātājam par labu. Rīgas domei jāatmaksā BTA radītie zaudējumi 88 latu apmērā, ko kompānija samaksāja automašīnas īpašniekam, kurš, iebraucis bedrē Granīta ielā Rīgā, sabojāja savu spēkratu.
"Arī ERGO praksē ir bijuši gadījumi, kad esam vērsušies tiesā pret ceļu uzturētāju vai īpašnieku, lai piedzītu zaudējumus," stāsta L. Linde. "Līdz šim iesniegtās regresa prasības bijušas pamatotas, ko apliecina jau pirmajā tiesu instancē par labu apdrošinātājam pieņemtie spriedumi."
Savukārt Seesam Latvia līdz šim nav vērsies tiesā, taču šāda iespēja tiek apsvērta. "Tiesāšanās procesi ir ļoti gari un nogurdinoši, tiem nākas patērēt daudz laika resursu, turklāt summas, kuras varētu atgūt, nav īpaši lielas. Tās nepārsniedz pāris simtus latu. Cenšamies nenoslogot savus juristus ar šādiem procesiem, jo var teikt, ka tādās prāvās ieguldītie līdzekļi ir lielāki par to summu, kuru varbūt būs iespējams atgūt, ja tiesas spriedums būtu par labu apdrošinātājam," skaidro O. Timohova.