Latvijas ārlietu dienesta finansējums var atgriezties 1999. gada līmenī

Ja Ārlietu ministrijas budžets no šā gada 29 miljoniem latu tiks samazināts līdz Finanšu ministrijas iecerētajiem 23 miljoniem latu, tad Latvijas ārlietu dienests tiks finansēts 1999. gada līmenī - kad mūsu valsts vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā.

Jau ziņots, ka vakar Saeimas Ārlietu komisijas sēdē ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) paziņoja, ka pie Finanšu ministrijas iecerētā budžeta samazinājuma Latvijai, visticamāk, nāktos slēgt konsulātus ārvalstīs. Tāpat viņš atzina, ka pastāv iespēja, ka pie vēl lielāka samazinājuma ārlietu ministrijai nāksies slēgt līdz pat desmit pārstāvniecībām ārvalstīs.

Šodien Riekstiņš žurnālistiem uzsvēra, ka Ārlietu ministrija jau pie iepriekšējiem budžeta samazinājumiem ir pilnībā izsmēlusi savas iekšējās rezerves. Ministrs patlaban atturējās nosaukt kādu valsti, kurā Latvijai varētu nākties slēgt savu vēstniecību. Ja šāds lēmums tomēr būs jāpieņem, tad tas, pēc ministra vārdiem, tiks vērtēts no visdažādākajiem kritērijiem, proti, naudas summas, ko iespējams iegūt budžetā, politiskajām attiecībām, ekonomiskajiem un tirdzniecības darījumiem un tamlīdzīgi.

Konsulātā Pleskavā no Latvijas patlaban ir nodarbināti divi darbinieki, Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā - trīs darbinieki, konsulātā Vitebskā - četri darbinieki, bet ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā - pieci darbinieki.

Ārlietu ministrijā tiek uzsvērts, ka Latvija iegūst budžetā arī ieņēmumus no konsulāta darbības, piemēram, 2008.gadā visi četri konsulāti izskatīja 43 955 vīzu pieteikumus un, izsniedzot vīzas, ir ieguva 941 243 latus. Tāpat tiek norādīts uz līdzekļiem, kas ieguldīti konsulātu ēkās, tās pārveidojot atbilstoši Šengenas prasībām.

Saskaņā ar 2010. gada bāzes izdevumiem ĀM budžets nākamgad plānots 23 miljonu latu apmērā. Pašlaik ĀM budžets ir 29 miljoni latu. Savukārt diplomātiskajām misijām nākamgad atvēlēts par trim miljoniem latu mazāk - pašreizējo 17 miljonu latu vietā nākamgad plānotais izdevumu apmērs ir 14 miljoni latu.

Visdramatiskākais līdzekļu samazinājums nākamajam gadam tiek plānots Latvijas Institūtam - no šā gada 117 000 latu līdz 21 000 latu 2010.gadā. Darbinieku skaits šajā iestādē jau ir samazināts no 12 līdz četriem.

ĀM centrālajam aparātam nākamgad izdevumi tiks samazināti par 1 637 740 latiem, diplomātiskajām un konsulārajām misijām izdevumi būs jāsamazina par 926 927 latiem. Rezultātā diplomātiskā pasta un pārējo sakaru pakalpojumu izdevumi ĀM centrālajam aparātam būs jāsamazina par 50%, inventāra, informācijas sistēmu uzturēšana, tehniskā apkalpošana un īre - par 48%, komandējumu izdevumi - par 33%, valsts protokola izdevumi - par 20%, pārējie izdevumi darbības nodrošināšanai - par 14%, kapitālajām iegādēm - par 7%.

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību štata vietu skaits tiks samazināts no pašreizējiem 206 līdz 187 un būs gandrīz tikpat liels kā pirms desmit gadiem.

Riekstiņš arī informēja deputātus, ka Latvijas dalības nauda ANO nākamajam gadam tiks palielināta par 260 000 latu. ĀM arī nepieciešams papildu finansējums 300 000 latu apmērā, lai nākamgad realizētu Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē un Baltijas un Ziemeļvalstu padomē.

Ārlietu komisija nolēma vēlreiz nosūtīt uzaicinājumu ierasties uz komisijas sēdi finanšu ministram Einaram Repšem (JL) vai vismaz deleģēt šo pienākumu Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien žurnālistiem atzina, ka viņa rīcībā ir informācija par plāniem slēgt Latvijas konsulātus. Tomēr, lai gan pakalpojumu kvalitāte samazināsies, visiem ir jāsaprot - "ja valstī ir naudas grūtības, tad no kaut kā ir jāatsakās".