Līdz 2024.gada beigām izsludināta mizgrauža masveida savairošanās situācija, kas paredz 2024.gadā turpināt mizgraužu ierobežošanas pasākumus, aģentūru LETA informēja Valsts Meža dienestā (VMD).
Tostarp, līdzīgi kā pērn, no 2024.gada 1.aprīļa līdz 31.augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vērtīgo egļu mežaudžu A, B, C aizsardzības zonās būs aizliegts cirst kokus.
Tāpat aizsardzības pasākumi paredz, ka sanitārajā vienlaidu cirtē būs atļauts cirst mizgraužu bojātu mežaudzi vai tās daļu, ja bojāto koku skaits ir vismaz 10 koki uz vienu hektāru. Nocirstie koki pēc iespējas īsākā laika posmā būs jāizstrādā un jāizved no meža, lai mazinātu kaitēkļa izplatību. Savukārt izcirtuma platībās, kas pārsniedz 0,8 hektārus būs jāizvieto feromonu slazdi.
VMD skaidro, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" monitoringa datiem, un vērtīgo egļu mežaudžu apsekošanu 2023.gadā, kad 13 500 hektāru platībā 33% vērtīgajās egļu audzēs tika konstatēti egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi 1-3% apmērā.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.
VMD uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.