Pirmdiena, 15.aprīlis

redeem Aelita, Gastons

arrow_right_alt Latvijā

Talsu novada skolu tīklā paredzētas ievērojamas izmaiņas

© Ģirts Ozoliņš/MN

Trešdien Talsu novada domes deputāti Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā atbalstīja skolu reorganizāciju, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Jautājums tiks izskatīts Finanšu komitejā 17.janvārī plkst.9, bet gala lēmums tiks pieņemts Talsu novada pašvaldības domes sēdē 25.janvārī plkst.9.

Skolu skaita optimizēšana gaidāma saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajām prasībām, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu klasēs, tostarp liedz organizēt apvienotās klases. Turklāt patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā jaunu mācību programmu finansēšanas modeli, kurā tiks iestrādāti ziņojumā norādītie kritēriji. Gadījumā, ja skolās nebūs IZM noteiktais skolēnu skaits, pašvaldībai no sava budžeta nāksies maksāt algas skolotājiem. Jauno finansēšanas modeli ir plānots ieviest no 1.septembra.

Pašvaldības izglītības iestādēm ārpus Talsu pilsētas noteikts vajadzīgais izglītojamo skaits 1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12.klašu grupās. Talsu novada skolām ārpus Talsu pilsētas minimālais skolēnu skaits ir no 30 līdz 45 bērniem 1. līdz 9.klašu posmā un 60 bērni 10.-12. klašu posmā atkarībā no izglītības iestādes.

Kā deputātus informēja Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps, pašvaldībai ir bijušas sarunas ar IZM par novada skolu tīklu. Ir pārrunāti gan ziņojumā norādītie kritēriji, gan Talsu novada izglītības iestāžu atbilstība tiem. Patlaban plānots reorganizēt Kolkas un Virbu sākumskolu, Pūņu pamatskolu, Mērsraga un Valdemārpils vidusskolu, nelielas izmaiņas attieksies arī uz Lībagu sākumskolu.

Lai arī minimālais skolēnu skaits netiek sasniegts arī Dundagas un Rojas vidusskolās, tās IZM sarunās atzinusi par saglabājamām pieejamības dēļ.

Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā tika atbalstīts lēmums no šī gada 1.augusta likvidēt Kolkas sākumskolu, saglabājot pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vietu Kolkā un nododot šī uzdevuma veikšanu Rojas pirmsskolas izglītības iestādei "Zelta zivtiņa".

Patlaban Kolkas sākumskolā mācās desmit skolēni, proti, 1.-3.klašu grupā tie ir trīs bērni, bet 4.-6.klašu grupā - septiņi bērni. Savukārt bērnudārzu "Rūķītis" apmeklē 19 audzēkņi, un šiem bērniem, neatkarīgi no pieņemtā lēmuma, arī turpmāk būs iespēja apmeklēt bērnudārzu Kolkā.

Lai saglabātu Kolkas sākumskolu no 1. līdz 6.klase, pašvaldībai pedagogu atalgojumam būtu jānodrošina 130 000 eiro, bet, ja tiktu saglabāta sākumskola no 1. līdz 3.klasei, tad atalgojumam būtu jāatvēl 110 000 eiro.

Pūņu pamatskolu plānots pārveidot par sākumskolu, nodrošinot 1.-3.klašu grupu. Patlaban Pūņu pamatskolā mācās 49 bērni un jau tagad pašvaldība nodrošina finansējumu pedagogu atalgojumam ap 53 000 eiro gadā. Ja reorganizācija netiek veikta, pašvaldības finansējuma apmērs pieaug līdz 180 000 eiro, bet, reorganizējot to par sākumskolu 1.-3.klasei, šis finansējuma apmērs ir 70 000 eiro.

Iespējams, ka 1.-3.klašu skolēniem mācības nākotnē tiks organizētas Pūņu bērnudārza telpās, jo tādējādi tiks ietaupīti saimnieciskie izdevumi arī ēkas uzturēšanai.

Komitejas deputātu vairākums atbalstīja lēmumprojektu par Pūņu pamatskolas reorganizāciju par Pūņu sākumskolu, kas īsteno pamatizglītības pirmā posma programmu no 1. līdz 3.klasei, sākot ar šā gada 1.augustu.

Virbu sākumskolā pašlaik mācās 11 1.-3.klašu skolēni, taču lai saglabātu sākumskolu no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami ap 100 000 eiro. Patlaban mācību procesa īstenošanai pašvaldība maksā jau 64 000 eiro. Komitejas deputātu vairākums atbalstīja lēmumprojektu ar šā gada 1.augustu reorganizēt Virbu sākumskolu par Virbu pirmsskolas izglītības iestādi "Zīļuks".

Izmaiņas, ko atbalstīja komitejas deputātu vairākums, gaidāmas arī Lībagu sākumskolā. Līdz šim šajā iestādē mācības notiek bērniem no 1. līdz 4.klasei, bet saskaņā ar pamatizglītības standarta un programmas īstenošanas nosacījumiem piemērotākie pamatizglītības programmas īstenošanas posmi ir 1.-3.klase, 4.-6.klase un 7.-9.klase. Lai to ievērotu, nepieciešama iekšējā reorganizācija Lībagu sākumskolā, nosakot, ka tā no šī gada 1.septembra īsteno pamatizglītības programmu 1. - 3. klašu posmā. Šogad Lībagu sākumskolas 1.klasē mācās desmit bērni, 2.klasē - deviņi, 3.klasē - 12 un 4.klasē - pieci bērni. Skolas vecāku padome lūdza deputātus saglabāt iespēju pabeigt 4.klasi Lībagu sākumskolā vismaz tiem bērniem, kuri šajā mācību gadā sāka mācības 1.klasē. Deputāti vecāku lūgumu balsojumā noraidīja.

Minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klašu posmā nesasniedz Mērsraga un Valdemārpils vidusskola.

Šogad Mērsraga 10.klasē mācās seši skolēni, 11.klasē - 17 un 12. klasē - seši skolēni. Savukārt Valdemārpils vidusskolas 10.-12.klašu grupā ir 36 bērni, tajā skaitā 13 - 10.klasē, 11 - 11.klasē un 12 - 12.klasē.

Mainoties finansējuma modelim, lai nodrošinātu vidusskolas klašu posmu Mērsragā un Valdemārpilī, no pašvaldības gadā būtu nepieciešami 131 028 eiro katrai izglītības iestādei.

Ceturtdien, 18.janvārī, plkst.18 Mērsraga vidusskolā paredzēta tikšanās ar iedzīvotājiem, lai klātienē izrunātu turpmāko skolas likteni.

Sociālo, izglītības, kultūras un sporta komitejā deputātu vairākums atbalstīja lēmumu no 2026.gada 1.septembra reorganizēt Mērsraga un Valdemārpils vidusskolas par pamatskolām. Ja reorganizācijas process tiek uzsākts, tad valsts nodrošina nepieciešamo finansējumu pilnā apmērā līdz reorganizācijas beigām.