Briškens: Dīzeļvilcienu aizvietošanai būtu nepieciešami vairāk nekā 30 bateriju elektrovilcieni

© Dmitrijs Suļžics/MN

Lai aizvietotu dīzeļvilcienus un pasažieriem būtu pieejams moderns ritošais sastāvs arī ārpus elektrificētās zonas, ir nepieciešami vairāk nekā 30 bateriju elektrovilcieni, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Esmu sarūgtināts, ka bateriju elektrovilciena iepirkums ir kavējies, jo tikai nesen ir izsludināta iepirkuma otrā kārta, kurā potenciāli ir iekļauti 16 bateriju elektrovilcieni. Tomēr mēs jau šobrīd redzam, ka šie 16 bateriju elektrovilcieni ir nepietiekami, jo faktiski vajag vairāk nekā 30 vilcienus - tuvāk pie 40," norādīja Briškens.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka bateriju elektrovilcienu iegāde ir politiska prioritāte un šajā jautājumā nevar pieļaut nekādas atkāpes, papildinot, ka arī ārpus elektrificētās zonas pasažieriem ir jānodrošina modernu dzelzceļa ritošo sastāvu piecu, sešu, septiņu gadu perspektīvā, piemēram, Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils vilcienu līnijās.

Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune norādīja, ka patlaban ATD ir bateriju elektrovilcienu iepirkuma veicēji un iepirkums atrodas otrajā kārtā, papildinot, ka līdz ar to jau ir priekšatlasīti potenciālie piegādātāji, tostarp viens no piegādātājiem ir arī Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka".

Caune arī norādīja, ka iepirkuma gaitā ATD vērtēs, vai šis iepirkums ir strukturēts tādā veidā, lai tiktu ņemta vērā citu valstu prakse gan vilcienu ražošanā, gan testēšanā, gan akceptēšanā, kā arī viņš pieļauj, ka soda sankcijas un atbildības formulējums ir stingrāks, nekā tas ir bijis elektrovilcienu iepirkumā ar "Škoda Vagonka", papildinot, ka iepirkumu prakse ir gājusi uz priekšu.

Briškens raidījumā arī piebilda, ka ir nozīmīgi iepirkumā noturēt neitrālu pieeju un ir jābūt izstrādātām tehniskajām specifikācijām, kā arī ir jābūt spēcīgām komandām, kas iesaistās, it sevišķi iepirkuma otrajā kārtā, kad tiek saņemti tehniskie piedāvājumi.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija (ATD) 2023.gada novembrī izsludinājusi iepirkuma konkursa otro kārtu deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādei.

ATD informē, ka atklātā konkursa pirmajā kārtā visi trīs konkursa kandidāti - Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles", Čehijas personu apvienība "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" un Polijas "Stadler Polska" - tika atzīti par atbilstošiem konkursa nolikumā noteiktām prasībām un otrajā kārtā tiek aicināti iesniegt savus piedāvājumus BEMU iegādei līdz 2024.gada 1.martam.

Tāpat ATD norāda, ka, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu un Latvijas valsts budžeta finanšu resursus, paredzēts iegādāties deviņas pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienības, taču iepirkuma dokumentācijā ir paredzēta iespēja papildu finanšu iespēju rašanas gadījumā iegādāties vēl papildus vienības.

Paredzēts, ka jaunie bateriju elektrovilcieni kursēs maršrutos Bolderāja-Rīga-Sigulda, Rīga-Madona un Rīga-Dobele, taču iespējami arī citi maršruti, piemēram, perspektīvā aptverot arī citus galamērķus, kā Cēsis, Valmiera un citas pilsētas.

Tādējādi ATD norāda, ka tuvāko gadu laikā tiks ne tikai būtiski uzlabotas ērtības pasažieriem un mobilitātes ātrums, bet arī nodrošināts videi draudzīgāks transports zemu trokšņa līmeni.

ATD atklātu konkursu par deviņu jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi izsludināja 2022.gada aprīlī, bet 2022.gada augustā ATD ziņoja, ka iepirkumā par akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi otrajai kārtai izvirzīti trīs pretendenti - Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles", Čehijas personu apvienība "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" un Polijas "Stadler Polska".

Savukārt 2023.gada martā valdība atbalstīja akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādei nepieciešamo priekšfinansējumu līdz 74,4 miljoniem eiro, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) segšanai nepieciešamo 15,624 miljonu eiro piešķiršanu Satiksmes ministrijai (SM) no valsts budžeta pēc vajadzības līdz 2026.gada beigām.

Plānots, ka septiņi ar Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna atbalstu iegādātie vilcieni tiks piegādāti līdz 2026.gada beigām un kursēs Rīgā un Pierīgā, savukārt vēl divu vilcienu iegāde tiks līdzfinansēta no ES fondu 2021.-2027.gada finansējuma, tostarp Kohēzijas fonda finansējuma, un tos varēs izmantot neelektrificētajās līnijās.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?