Ašeradens apsver ideju par Ekonomisko noziegumu apkarošanas biroja izveidi

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) rosina ilgtermiņā diskutēt ar Iekšlietu ministriju par Ekonomisko noziegumu apkarošanas biroja vai tamlīdzīgas iestādes izveidošanu.

Jau ziņots, ka no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Patlaban abās struktūrvienībās strādā attiecīgi 380 un 30 cilvēki. Reorganizācija papildu izmaksas neprasīs.

Vēl pirms valdība lēmusi par reorganizāciju, šodien ar reformu iepazinās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Uz sēdi uzaicinātais Ašeradens norādīja, ka reorganizācijas veidošanai vēl jāsagatavo izmaiņas likumos. Valdība par reorganizāciju varētu lemt pēc divām nedēļām. Ja lēmums būs pozitīvs, tad likumprojektu varētu Saeimā iesniegt pirmajā pusgadā.

Neraugoties uz šo reorganizāciju, Ašeradens uzskata, ka ir jādomā vēl tālāk un ilgtermiņā būtu jāveido viens dienests. "Es ilgtermiņā redzētu, ka tas ir labs pamats sarunai ar Iekšlietu ministriju, kuras pārziņā ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Es domāju, ka ilgtermiņā mēs varam strādāt pie viena dienesta valstī, kas būtu Ekonomisko noziegumu apkarošanas birojs vai kaut kas tāds," norādīja ministrs.

Patreizējā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kura februārī pametīs amatu, komisijā vērsa uzmanību, ka, ieviešot reorganizāciju, ir jādomā par darbinieku sociālo garantiju uzlabošanu. Nodokļu un muitas policijas pārvalde esot zemāk atalgotā iestāde, lai gan darba rezultāti ir augsti. Tā nav taisnīga attieksme un atalgojumam ir jābūt atbilstošam. Tāpat šajā pārvaldē strādājošajiem nav paredzētas izdienas pensijas, lai gan tās ieviest solīts vairākkārt, teica Jaunzeme.

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Aigars Prusaks vērsa uzmanību uz izdienas pensiju trūkumu. Patlaban darbiniekiem būtu jāstrādā līdz 65 gadiem, tomēr izdienas pensiju trūkums neļauj izlīdzināt darba slodzi, jo,,cilvēkam tuvojoties šādam vecumam, fiziskās dotības neļauj pildīt sarežģītus uzdevumus. Lai arī Ašeradens komisijā atzina, ka reforma papildu līdzekļus neprasīs, Prusaks norādīja, ka politiķiem lemjot par sociālo garantiju uzlabošanu automātiski radīsies izmaksu jautājums.

Kopumā šādai reorganizācijai ir gan plusi, gan mīnusi un īstermiņā var pat iestāties personāla krīze.

VID Iekšējās pārvaldes direktors Nauris Melderis nevarot nepiekrist, ka korupcijas apkarošana jākonsolidē vienā iestādē un politikai jābūt vienotai. Viņaprāt nav svarīgi, kurš izmeklēs, bet lielāka nozīme ir tam, kurš uzraudzīs.

Ja pārvaldes funkcijas nodos KNAB, tas droši vien būšot pareizi, bet jautājums ir par to, vai visi pārvaldes resursi jāatdod KNAB un vai ir pareizi, ka "visu uzraudzību nododam".

"Jāsaprot, vai, nododot visu, šī uzraudzība bez klātesamības būs tādā pašā līmenī, kāda tā ir šobrīd," uzsvēra Melderis.

KNAB priekšnieka vietniece Ineta Cīrule komisijā pavēstīja, ka KNAB no savas puses atbalsta šo reformu, jo tā radīs lielāku uzticību sabiedrībā. KNAB būtu gatavs pārņemt operatīvās darbības un izmeklēšanas funkcijas, bet risku analīzes pārņemšana esot diskutējams jautājums, jo KNAB ļoti labi sadarbojas ar VID, kurš spēj efektīvi atklāt pašu dienestā strādājošo amatpersonu interešu konfliktus.

Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins norādīja, ka VP bez iebildumiem atbalsta par VID reorganizāciju sagatavoto ziņojumu. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību atsevišķiem jautājumiem, proti, ja VP strādājošos kontrolē Iekšējās drošības birojs, tad daudz riska un operatīvo informāciju iegūst kriminālpolicija, kas šo informāciju nodod tālāk attiecīgi Iekšējās drošības birojam.

Minētais nozīmē, ka KNAB, pārņemot VID Iekšējās pārvaldes funkcijas, ir jābūt savstarpējai pieejai un mijiedarbībai, lai nepalaistu garām procesus, kas saistīti ar iespējamiem koruptīviem riskiem VID.

Komentējot idejas par Nodokļu un muitas policijas pārvaldes apvienošanu ar VP, proti, Galveno kriminālpolicijas pārvaldi, tad šajā gadījumā neesot pareizi minēt ENAP, jo tā ir tikai viena no pārvaldēm, kas Valsts policijā izmeklē daļu no ekonomiskajiem noziegumiem.

Ja apvienošana notiktu, tad provizoriski būtu jāapvieno ar Galveno kriminālpolicijas pārvaldi, jo ekonomisko noziegumu jēdziens nav viens un tas pats, kas finanšu noziegums. Vienlaikus VP patlaban ir atturīga pārņemt kādas papildus funkcijas, jo VP akūti trūkst izmeklētāju un operatīvo darbinieku resursi, norādīja Grišins.

Valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka no VID tiks nodalītas struktūrvienības, kuru darbības mērķis ir novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus vai konsultācijas.

Tādējādi tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās strukturālā autonomija, veicot tās nošķiršanu no VID.

Tāpat reforma paredz mainīt padotības īstenošanas formu pār VID, nosakot, ka turpmāk finanšu ministrs īsteno padotību pār VID nevis tieši, bet ar FM starpniecību.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ir būtiski panākt, lai VID un sabiedrības sadarbības modelis attīstītos atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) redzējumam, proti, nodokļu administrāciju attīstīt un virzīt uz augstu savstarpējās sadarbības līmeni - no "nodokļu administrācija - nodokļu maksātājs" un "nodokļu administrācija - klients" līmeņa, uz "partnerattiecību" līmeņa sasniedzamību.

Virzoties uz efektīvu valsts pārvaldi, FM ieskatā jānodrošina fokuss uz digitāli organizētiem procesiem un mākslīgā intelekta potenciāla realizēšanu VID, tajā skaitā VID pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam.

VID attīstības stratēģija 2023.-2026.gadam izvirza mērķi kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm.

Ziņojumā teikts, ka viens no VID attīstību kavējošiem faktoriem ir liels papildus uzlikto VID darbībai neraksturīgo funkciju un uzdevumu apjoms, kas noslogo VID kapacitāti pamatfunkciju nodrošināšanā.

Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" VID ir nodokļu administrācija. Ņemot vērā, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, attiecīgi VID nozīmīgākā funkcija ir nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas.

Tādējādi, lai VID spētu nodrošināt savu tiešo funkciju pilnvērtīgu izpildi, kas saistīta ar nodokļu administrēšanu, nepieciešams apsvērt iespēju pilnībā atteikties no nodokļu administrācijai neraksturīgajām funkcijām, informē FM.

Lielākas nodokļu un muitas administrācijai neraksturīgās funkcijas, kuras veic VID, ir sekojošas - valsts amatpersonu sarakstu, to grozījumu un valsts amatpersonu deklarāciju pieņemšana, kvalitātes pārbaude un apstrāde, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību īstenošana, valstij piekritīgās mantas administrēšana.

Tāpat FM atzīmē, ka VID īsteno ne tikai administratīvā rakstura funkcijas nodokļu administrēšanas jomā, bet arī funkcijas un uzdevumus krimināltiesību jomā, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, un veicot likumpārkāpumu atklāšanu VID ierēdņu un darbinieku rīcībā, tātad vienlaicīgi nodrošinot gan izmeklēšanas, gan pakalpojumu un konsultāciju sniedzēja iestādes funkcijas.

Ziņojumā teikts, ka nereti sabiedrība arī VID īstenotās nodokļu administrācijas pārbaudes uztver kā represīvas. Tāpat FM norāda, ka VID īsteno arī administratīvā pārkāpuma procesu, un pēc savas būtības arī šī funkcija ir represīva. FM atzīmē, ka VID kā uz sadarbību vērsta iestāde šajos gadījumos (atšķirībā no gadījumiem, kad tiek veikta likumpārkāpumu atklāšana) sākotnēji konsultē nodokļu maksātāju un soda vai īsteno piespiedu darbības tikai tad, kad nodokļu maksātājs uz sadarbību nav vērsts.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektoram pilnvaras veikt kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka Kriminālprocesa likums neparedz VID ģenerāldirektora kompetenci pārbaudīt kriminālprocesa materiālus, uzraudzīt kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcību, jo atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, izmeklētāja tiešais priekšnieks ir tā persona, kas kontrolē konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā, bet prokuratūra veic kriminālprocesa uzraudzību.

Taču esošajā VID struktūrā, kuru kopumā vada ģenerāldirektors, ietilpst divas izmeklēšanas iestādes - VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde un VID Iekšējās drošības pārvalde, par kuru īstenotajām izmeklēšanas darbībām un citiem ar to darbību saistītajiem jautājumiem publiskajā vidē bieži virmo negācijas un vienlaikus nepamatoti tiek izteikti pārmetumi arī VID ģenerāldirektoram, lai gan kriminālprocesuālo darbību uzraudzība un kontrole nav tā kompetences tvērums.

Ievērojot iepriekš minēto, FM ieskatā ir izvērtējams jautājums par izmeklēšanas iestāžu nodalīšanu no VID nodokļu administrēšanu veicošajām struktūrvienībām, lai stiprinātu nodokļu administrāciju, koncentrējot tās funkcijas VID nodokļu un muitas administrācijas darbības būtībai, proti, sniegt pakalpojumus un konsultācijas nodokļu maksātājiem, veikt nodokļu ieņēmumu nodrošināšanu un sekmēt to iekasēšanas efektivitātes palielināšanu, kā arī nodrošināt muitas politikas īstenošanu.

Vienlaikus FM ieskatā tas būtu solis uz sabiedrībā iesakņojošos viedokļa maiņu par VID kā represīvu iestādi, sekmējot sabiedrības uzticēšanos VID, tādējādi sasniedzot VID stratēģijā noteikto misiju - VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

Kā vienu no VID reorganizācijas pozitīviem aspektiem, veicot izmaiņas VID struktūrā, proti, no VID nodalot nodokļu un muitas policiju, FM norāda, ka samazināsies nelabvēlīgas komunikācijas riski, kas iepriekš radīja sekas iestādes reputācijai, jo publiskajā komunikācijā VID un nodokļu un muitas policija būtu nodalītas, attiecīgi nošķirtas atbildības.

FM uzskata, ka organizatoriski nodalot no VID izmeklēšanas iestādes funkcijas, VID palielināsies iespējas koncentrēt uzmanību un resursus VID stratēģiski vidējā termiņa mērķa sasniegšanai, proti, kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm, kā arī nodokļu administrēšanas "partnerattiecību" modeļa, kas vērsts uz digitālo transformāciju, administratīvā sloga mazināšanu un ātru, ērtu datu pieejamību nodokļu un muitas saistību izpildei, iedzīvināšanai un attīstībai.