Elektroenerģijas cenas Ziemeļvalstīs un Baltijā ir stabilizējušās
Salīdzinot ar aizvadītās nedēļas ceturtdienu - 4.janvāri un piektdienu - 5.janvāri, šonedēļ Somijā ir būtiski stabilizējies elektroenerģijas patēriņš un palielinājusies elektroenerģijas ražošana. Tas ļāvis attiecīgi Somijai eksportēt vērā ņemamu elektroenerģijas apjomu - līdz pat 1430 MWh. Arī citos Ziemeļvalstu apgabalos un Baltijā kopumā elektroenerģijas ražošana, tās patēriņš un elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās, skaidro Klimata un enerģētikas ministrija (KEM).
Atskatoties uz 5.janvāra notikumiem, Latvijā elektroenerģijas kopējais saražotais apjoms bija lielāks nekā valstī patērētais.
Latvijas importa un eksporta bilance bija pozitīva visās diennakts stundās.
Piektdien, 5.janvārī Latvijā tika patērētas 22 679 MWh elektroenerģijas, kopumā saražojot par 22,3% vairāk - 29 185 MWh - nekā patērējot.
Salīdzinot ar 5.janvāri, otrajā janvāra nedēļā (08.01.-10.01.) Latvijas energoapgādes situācija nav būtiski mainījusies - Latvija saražo lielāko daļu no patērētās elektroenerģijas, vakar, 9.janvārī, tika saražota elektroenerģija 75% apmērā no valstī patērētā apjoma. Savukārt vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā no 5.janvāra (670,83 EUR/MWh) līdz 10.janvārim ir noslīdējusi uz 109,02 EUR/MWh.
"Salīdzinot ar janvāra pirmo nedēļu, šajā janvāra nedēļā ir samazinājusies ūdens pietece Daugavā, kā rezultātā ir samazinājusies Daugavas HES ražošana. Savukārt no 15.janvāra ir plānots pabeigt plānveida remontdarbus vienā no Rīgas 2. termoelektrostacijas energoblokiem ar uzstādīto jaudu 420 MW. Rezultātā - saglabājoties līdzīgiem laikapstākļiem un tirgus cenām, Latvijas elektroenerģijas ražošanas apjoms, visticamāk, pārsniegs Latvijas pieprasījumu un ļaus daļu saražotās elektroenerģijas eksportēt," skaidro KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
"Jo lētāku elektroenerģiju spēsim saražot pašmājās jo biežāk būsim pasargāti no šādiem ekstremāliem un negaidītiem elektroenerģijas cenu kāpumiem. Tamdēļ arī enerģētikas ilgtermiņa politikā, kas ir daļa no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta, uzsvars tiek likts uz atjaunīgo elektroenerģijas ražošanu, attīstot sauszemes un atkrastes vēja parkus, saules parkus, kā arī, īstenojot kombinēto enerģijas avotu (saules un vēja) elektrostaciju būvniecību Latvijā tuvā nākotnē, tādējādi virzoties uz atjaunīgo enerģijas īpatsvara palielināšanu gala patēriņā līdz pat 57%," uzsver KEM Valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle.