Latvija grib būt tranzīta zeme ceļā uz Afganistānu

Latvija vēlētos, lai tās ostu un dzelzceļu nemilitāro preču tranzītam uz Afganistānu izmanto ne tikai ASV, bet arī Eiropas valstis. Tādu viedokli šodien tikšanās laikā ar jauno NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu pauda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Riekstiņš pēc tikšanās žurnālistiem sacīja, ka ar ģenerālsekretāru pārrunāts patlaban Latvijas nodrošinātais ASV nemilitāro preču tranzīts uz Afganistānu. Pēc ārlietu ministra domām, Latvijas piedāvājums arī citām Eiropas Savienības valstīm izmantot līdzīgu iespēju, ir konkurētspējīgs.

Tāpat tikšanās laikā runāts par darbu pie jaunā NATO stratēģiskā koncepta izstrādes, kā arī spriests par alianses misiju Afganistānā. Riekstiņš atkārtoti paudis, ka Latvijai, izstrādājot jauno NATO konceptu, būtiska ir Alianses kolektīvā aizsardzības klauzula, kā arī vēlreiz norādījis uz Latvijas gatavību savu iespēju robežās turpināt līdzdalību misijā Afganistānā.

Pēc Riekstiņa teiktā, sarunā nav ticis skarts jautājums par Latvijas dalības misijā Afganistānā uzdevumu maiņu. Ministrs uzsvēra, ka jau patlaban Latvija atrodas pirmajā desmitniekā starp Alianses dalībvalstīm ar savu līdzdalību misijā, ņemot vērā valstī esošo iedzīvotāju skaitu. Tāpat mūsu valsts karavīri ir pārstāvēti misijā no drošības viedokļa dažādos Afganistānas reģionos.

Kā ziņots, šodien Latvijā ieradies NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kuram plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Riekstiņu (TP) un aizsardzības ministru Imantu Lieģi.

Valsts prezidenta un NATO ģenerālsekretāra kopīgā preses konference notiks plkst.18.45, savukārt plkst.19 Zatlers rīko darba vakariņas par godu NATO ģenerālsekretāra vizītei Latvijā.

Kā aģentūru LETA informēja aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis, Lieģa un Rasmusena tikšanās laikā plānots pārrunāt NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes procesu un NATO operāciju Afganistānā.

Rasmusens NATO ģenerālsekretāra amatā tika apstiprināts Strasbūras/Kēlas NATO samitā šā gada 4.aprīlī, bet amata pienākumus viņš sāka pildīt 1.augustā.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais