KNAB noraida izskanējušas bažas par neobjektīvu Rīgas Satiksmes departamenta darbības izvērtēšanu

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbības izvērtēšana notikusi objektīvi un stingri vadoties pēc normatīvajiem aktiem, uzsver Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Kā ziņots, sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā pauda, ka KNAB lēmums atteikt sākt kriminālprocesu par Ārtelpas un mobilitātes departamenta jeb kādreizējā Satiksmes departamenta darbu ir nepietiekami argumentēts.

Komentējot "Delnas" vadītājas izteikumus, KNAB aģentūrai LETA pauda, ka birojs ikvienu resorisko pārbaudi veic, lai pārbaudītu iestādes rīcībā nonākušās informācijas patiesumu, kas var gan apliecināt, gan noraidīt aizdomas par kāda pārkāpuma izdarīšanu.

Šis gadījums nebija izņēmums, un tas izvērtēts objektīvi, stingri vadoties pēc KNAB iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem.

Resoriskajā pārbaudē KNAB savas kompetences tvērumā izvērtēja visus apstākļus un faktus, lai pieņemtu tiesisku lēmumu, kas konkrētajā gadījumā ir atteikums sākt kriminālprocesu.

LETA jau ziņoja, ka KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus.

Pārbaude pabeigta pērn 29.decembrī un birojs pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

KNAB pārbaudē neguva apstiprinājumu tam, ka kāda Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.

Vienlaikus KNAB resoriskajā pārbaudē konstatēja iespējamus trūkumus Rīgas domes Satiksmes departamenta darbībā būvniecības normatīvo aktu ievērošanā ceļu remontdarbu jomā un attiecīgo informāciju pārsūtīja izvērtēšanai atbilstoši institucionālajai piekritībai - Būvniecības valsts kontroles birojam.

Pārbaudi KNAB sāka pērn augustā. Domstarpības par šo remondarbu organizēšanu bija iemesls, kāpēc no Rīgas mēra amata aizgāja Mārtiņš Staķis (PP), sastrīdējās koalīcijas partneri "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV) un mēra amatā nonāca Vilnis Ķirsis (JV).

Sākotnēji uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata bija atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns. Pašlaik šis departaments ir pārsaukts par Ārtelpas un mobilitātes departamentu, bet ierēdņiem ļauts darbu turpināt.

Viņiem tika pārmesta vairāku miljonu eiro nesaimnieciska izlietošana un izskanēja vairākas summas, sākot no nedaudz pāri miljonam eiro līdz septiņiem miljoniem eiro.

Pārbaudot kādu anonīmu ziņojumu, esot secināts, ka Satiksmes departamentā nav izveidota atbilstoša uzskaites sistēma, kas ļautu pārliecināties par paveikto darbu apjomu un ieklātā asfalta daudzumu.

Neesot sniegta nekāda pamatojoša informācija šādu darbu apmaksai, kaut gan līgums paredzot veikt izpilduzmērījumu un videofiksāciju. Konstatēts, ka departamenta rīcībā nav šādas dokumentācijas, līdz ar to neesot iespēju pārliecināties par to, vai darbi nav mākslīgi sadārdzināti.

Iespējamie pārkāpumi ilguši no 2021.gada līdz 2023.gada vasarai.

Vēlāk gan pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta un Vaivods un Urtāns amatā atjaunoti.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais